Tehnoloģijas, kas var noderēt X stundā – uzņēmēji prezentē jaunākos drošības risinājumus

Industrijas diena ir iespēja iekšlietu dienestiem klātienē iepazīt jaunākās tehnoloģijas, savukārt uzņēmējiem – demonstrēt savu veikumu. Tie piedāvā risinājumus dažādiem glābšanas darbiem, objektu aizsardzībai un krīžu pārvarēšanai. Strauji attīstās arī mākslīgā intelekta izmantošana drošības vajadzībām.

"Tās ir dažādas programmatūras un to risinājumi, mākslīgā intelekta izmantošana objektu aizsardzībā, perimetra aizsardzībā, bīstamu situāciju atpazīšanā. Tā ir arī principā civilmilitārā medicīna, tieši darbinieku sagatavošanā un, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, gan citas novitātes, viss kas X stundā varētu būt noderīgs civilajai aizsardzībai," pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāvis Artis Velšs.

Šī robota pielietojums var variēt atkarībā no vajadzības – šobrīd to izmanto būvniecībā, taču sunīti var aprīkot ar dažādiem sensoriem un ieročiem.

"Plāns ir skatīties arī uz citām jomām, ieskaitot vienkārši objektu apsardzi, gan militāros pielietojumus – gan apsardzei gan dažādiem frontes līnijas uzdevumiem. Frontes līnijās, kur cilvēkam nav jābūt un vietās, kur, teiksim, ar kāpurķēdēm vai riteņiem nav iespējams piekļūt, kas ir sarežģīti, nelīdzeni meži, Latvijas vide, piemēram," skaidro uzņēmuma "ASYA" pārstāvis Pauls Purviņš.

Savukārt kādu pēc skata mazu un melnu kastīti izmanto cilvēku glābšanas un meklēšanas darbos, kā arī veicot personu aizturēšanu. To jau praksē ir pārbaudījusi robežsardze.

"Iekārta detektē jebkuru mobilo ierīci, kurā ir sim karte, tas var būt gan mobilais telefons, gan automašīna. Šobrīd daudzas automāšīnas ir aprīkotas ar sim kartēm, un tā var pateikt, vai viņam ir jābūt šaja rajonā, vai nav un tad automtātiksi informē par to jau tālāk operatoru," saka uzņēmuma "Scanmed" pārstāvis Ojārs Čeksters.

Šī iekārta spēj uztver signālu 5 līdz 30 kilometru rādiusā. "Viņš var būt uz drona, var būt mugursomas eksemplārs, vai, ja ir vjadzīgi tiešām lieli rādiusi, var instalēt uz helikoptera, vai arī uz lidmašīnas, kad jau šis rādiuss tiek iegūt milzīgs un spēja noteikt konkrēto telefonu un tā īpašnieku ir līdz diviem metriem reālā dabā," norāda Čeksters.

Industrijas dienā īpaši izceļas sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem – apliecinot, ka idejas no laboratorijām nonāk reālā ražošanā. Viens no piemēriem ir Latvijā izstrādāti pārtikas risinājumi, kas jau tiek izmantoti gan Zemessardzē, gan Nacionālajos bruņotajos spēkos ar līdz pat astoņu gadu derīguma termiņu.

"Kas ir ļoti svarīgi – šie produkti ir viegli un šis garais derīguma termiņš. Un ja mēs runājam par šo liolfilizāciju, tad šī tehnoloģija nav nekas šausmīgi jauns. Tā ir kosmosa tehnoloģija, kas pastāv daudzus desmitgades. Bet tas būtiskākais – šīs tehnoloģijas sāk kļūt pieejamākas un tajā pašā laikā tie produkti ir tādi, ka tur ir sabalansēts uzturs," skaidro LBTU Pārtikas institūta vadošā pētniece Sandra Muižniece-Braseva.

Ukrainas karš pamatīgi sapurinājis drošības nozari visā Eiropas Savienībā, arvien būtiskāku lomu spēle nacionālo uzņēmumu spēja izstrādāt mūsdienīgus risinājumus.

"Sadarbība ar industriju ir nevis izvēle, bet nepieciešamība, jo visi apdraudējumi, kas šobrīd ir arī iekšējās drošības jomā, saistās ar tehnoloģiju izmantošanu. Šeit ir jāskatās sadarbība ar miltāro industriju tieši aizsardzības sektorā. Tā ir dronu un pretdronu spēja, kas, manuprāt, ir pirmais no būtiskākajiem apdraudējumiem kritiskajai infrastruktūrai. Un, kā mēs redzam no karadabrības, tas ir arī pamata apdraudējums iedzīvotājiem," saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Drošības un aizsardzības industrijas pārstāvji uzsver, lai sadarbība starp ražotājiem un valsti kļūtu raitāka, būtiski ir mazināt birokrātiskos šķēršļus.