Teju 10 miljoni eiro! Tik lielu summu krāpnieki šogad piesavinājušies no Latvijas iedzīvotājiem

Ik dienu Latvijā un arī citviet pasaulē pieaug izkrāptās naudas apmērs. Krāpnieki rīkojas viltīgi – zvana, izspēlē nelaimes gadījumus, lūdz pārskaitīt vai sagatavot skaidru naudu, tai pakaļ aizsūtot kurjeru. Lai upuris nevarētu sazināties ar policiju, viņi pat mēdz likt iegremdēt telefonu ūdenī vai ielikt to saldētavā. Lai radītu uzticību, krāpnieki bieži uzdodas arī par amatpersonām.

Pēdējo nedēļu laikā izmantots Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes nodaļas priekšnieka Svena Kristjansona vārds. Pirmo zvanu no kāda vērīga iedzīvotāja viņš saņēma pirms mēneša.

"Tad jau aizgāja tādā vāveres ritenī, ir bijušas dienas, kad tie ir pieci, septiņi un vairāk zvanu. Un tie ir tikai cilvēki, kas man piezvana. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņem šos zvanus no mana vārda – to ir krietni vairāk. Ja kāds ievada internetā un paļaujas tikai uz to, ka šāda amatpersona eksistē, nu, ja tikai uz to paļaujas, tad būtībā cilvēks jau ir iekritis lamatās. Izmantot citas personas vārdu – tas absolūti nav sarežģīti," vērš uzmanību pats Kristjansons.

Lai arvien vairāk pievērstu sabiedrības uzmanību šai samilzušajai problēmai sākta kampaņa "Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks." Viens no tās vēstnešiem ir satura veidotājs Raitis Bērziņš, kurš ikdienā savus skatītājus izklaidē ar humoristiska rakstura video sociālajos medijos "TikTok" un "Instagram". Arī viņam ir nācies saskarties ar dažādiem, šobrīd izplatītiem krāpniecības veidiem.

"Bija kaut kāds 17 gadīgs jauns puisis, kurš gribēja izkrāpt no manis naudu, tirgojot savu "Playstation 5" un tad es "ļoti forši" divas dienas ar viņu parunājos. Teicu beigās – nē, nē, tomēr nepirkšu bet cilvēks, bija gatavs sūtīt savu ID karti, un es domāju – tiešām, tik tālu esam gatavi iet, ka tu pilnīgi atzīsties, kas tu esi. Dažādi sveši cilvēki rakstījuši "Facebook", protams, kaut kādi indiešu otrās pakāpes brālēni manējie, kas ir prom nezin kur. Runāt, runāt un vēlreiz runāt, un neatslābt un zināt to, ka tas notiek un notiks, vienkārši foršāk to ir apkarot," skaidro Bērziņš.

Šā gada pirmajā pusgadā Valsts policijā reģistrēti jau teju 3500 krāpniecības gadījumu – par 1500 vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Iedzīvotāju zaudējumi šogad jau tuvojas 10 miljoniem eiro, bet pērn visa gada laikā tie sasniedza 13 miljonus. Strauji pieaug arī investīciju krāpniecība, solot ātru peļņu.

Tāpat izplatītas kļūst viltus īsziņas, kas šķietami sūtītas no valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, aicinot atvērt saites vai veikt maksājumus. Turklāt ļaundari uzdodas arī par darba kolēģiem un steidzami lūdz veikt lielus pārskaitījumus. Kopumā aptuveni 40% gadījumu krāpniekiem izdodas naudu no upuriem izvilināt, norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

"Bieži vien tā naudiņa jau tiek aizskaitīta kaut kur stipri tālu, tālu un izmantojot "no konta uz kontu", un kaut kur jau fiziski izņemta un attiecīgi vairs nevar atgriezt. Gados vecāki cilvēki savus ietaupījumus, kas nereti pārsniedz 20, 30 un pat 50 000 – vienkārši atdod. Un šie līdzekļi, sevišķi vecākiem cilvēkiem, viņi kaut kur glabā pie sevis dzīvesvietā, noglabājuši droši zeķē un zeķē arī atdod. Mēs esam atklājuši arī to, ka tas bieži ir cilvēks, kuram dzimtā valoda nav latviešu, bet krievu, jo šie krāpnieki bieži izmanto arī krievu valodu mūsu Latvijā," teic Ruks.

Policija aicina ikvienu par šo tēmu runāt ģimenē – ar vecākiem, vecvecākiem, bērniem. Svarīgi jau laikus vienoties, kā rīkoties aizdomīga zvana vai ziņas gadījumā, piemēram, izmantot kādu atpazīšanas vārdu vai iepriekš saskaņotu rīcības plānu. Šādas sarunas var palīdzēt novērst krāpšanu, pirms tā notikusi.