Terehovas robežpunktu diennaktī šķērso ap 600 ukraiņu
Edgars ir Valsts robežsardzes koledžas otrā kursa students, kura prakse sakrita ar laiku, kad Krievija sāka karu Ukrainas teritorijā. Viņš TV3 Ziņām rāda kādas sprādzienos sabojātas automašīnas fotogrāfijas. Arī ar tādām, bēgot no kara, šeit pie mums ierodas kara bēgļi no Ukrainas. Cilvēki šeit ierodas gan ar sabiedrisko transportu, gan privāto auto, gan arī kājām.
Ceļš līdz Latvijas robežai ilgst vairākas dienas, un ne visiem izdodas tikt pāri robežai, bieži vien Krievijas puse ukraiņus neizlaiž. Kā stāsta Latvijas robežsardzē, bēgļu ceļš līdz mūsu valstij nav viegls.
"Mēs nevaram pārstāvēt vienus vai aizstāvēt otrus, mēs esam neitrāli. Situācijā, kad cilvēks, aizpildot dokumentus, atbildot uz jautājumiem, protams, pastāsta kaut ko vairāk par savu ceļu, kā viņš nonāca līdz Latvijai – tie stāsti ir dažādi. Pilsētas veido tā saucamās patruļas, un, mašīnām braucot garām, tiek pārbaudītas visas iekšā esošās mantas. Kaut kas tie atņemts, un tādus stāstus ir grūti dzirdēt, par bērniem, par tiem pašiem dzīvniekiem, kurus nācies atstāt. Viņi vēl joprojām nezina, kas ar viņu radiem, bērniem ir noticis. Bija sieviete, kurai ir dēls ķirurgs, viņa teica, kā viņam 24. februārī sākās maiņa, tā viņš tajā slimnīcā vēl joprojām strādā. Ir tā, grūti."
Edgars saka, ka visvairāk kara bēgļu ierodas no Ukrainas austrumu reģioniem. Ceļš cauri Krievijai viņiem ir vienīgā iespēja, kā izkļūt no kara plosītās valsts.
"Visvairāk to cilvēku ir no kara skartajiem apgabaliem – Doneckas, Luhanskas -, ļoti daudz cilvēku no Mariupoles bija spiesti bēgt no savas valsts, lai izglābtu savu dzīvību, savas ģimenes. Mēs mēģinām izdarīt visu, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, izstāstīt, kā viņi var saņemt palīdzību, būdami te, Latvijā, kādi dokumenti nepieciešami, kam zvanīt. Ir arī kājāmgājēji, kuri ar visām mantām, somām, dzīvniekiem ieceļo Latvijā. Viņiem ir plāns šķērsot robežu, kas notiek tālāk, viņi nezina," pauda Valsts robežsardzes koledžas kadets.
Edgara priekšrocība ir tā, ka viņš prot ukraiņu valodu, viņš neslēpj, ka, bēgļiem ierodoties šeit Latvijā, tas ir liels pārsteigums.
"Cilvēki sākumā ir izbrīnīti, jo viņi negaida, ka Latvijā un vēl valsts amatpersonas robežsargi pārvalda ukraiņu valodu. Es domāju, ka viņiem ir patīkami, ka viņu valodu Latvijā izmanto. Arī pašam patīkami, ka saņem pozitīvas atsauksmes par darbu. Runāt ar cilvēku viņa valodā ir labākais, kas var būt. Vienas vīzas izsniegšana kā minimums prasa 30 minūtes, kamēr aizpilda anketas, visu ievada sistēmā. Dažreiz ir tā, ka ir grūti paņemt pirkstu nospiedumus no Terehovas robežpunkta, priekšnieks rāda procedūru, kas tiek veikta, iekams cilvēki no Ukrainas tiek Latvijā. Lielās plūsmas dēļ robežas šķērsošana var aizņemt vairākas stundas, bet tas saprotams – nepieciešams sakārtot dokumentus, noformēt vīzas," pauda Varnovskis.
"Lielākai daļai nav sakārtoti dokumenti, nav biometriskās pases, kas ļauj izmantot bezvīzu režīmu, iebraukt un pārvietoties Eiropas Savienībā. Līdz ar to vīzu iesniegšana personām, kurām nav biometriskās pases un bērnu, kuriem ir tikai dzimšanas apliecības, skaits ir krietni pieaudzis. Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, kad robežkontroles punkts pa gadu nodrošināja sešu vīzu izsniegšanu, tagad tās ir jau tūkstošiem. Tas ir no 24. februāra, sākumā tas bija diennaktī ap 300, 600-700 vīzas," norāda majors, Ludzas pārvaldes Terehovas RKP priekšnieks Aleksejs Kakaulins.
Liela daļa cilvēku, kas šķērso Terehovas robežpunktu, Latviju izmanto kā tranzītvalsti, tālāk dodas pie saviem radiem, draugiem uz Poliju vai Vāciju. Vēl daļa šo garo ceļu mēro, lai caur Eiropas Savienību varētu nokļūt Ukrainas rietumos. Bet ir daudzi, kas paliek pie mums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
