Tiesai būs atkārtoti jāskata sūdzība par Mežaparka estrādes tāmes publiskošanu

AT lietu nodeva jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Administratīvā rajona tiesa iepriekš atzinusi par prettiesisku Rīgas domes lēmumu neatklāt Rīgas domes deputātam Bergam Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmi.

Tiesas spriedumā skaidrots, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020. gada 7. jūlija lēmumu Bergam atteikts iepazīstināt ar tāmi, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu un nav publiskojama, jo pilnsabiedrība "LNK, Rere", kas ir tāmes autors, iebilst pret tās izpaušanu.

Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija, respektīvi tie ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu pretendentu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu.

Vēlāk Bergs vērsies domē kā deputāts, tomēr, nesagaidot atbildi no Rīgas domes uz iesniegumu un nepiekrītot lēmumam, viņš vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt domes lēmumu par prettiesisku un uzlikt par pienākumu Rīgas domei izsniegt viņam minēto tāmi.

Bergs pieteikumā tiesai norādījis, ka Konkurences padome 2019.gada septembrī ir atklājusi nozīmīgus aizliegto vienošanos slēgšanas riskus tieši būvniecības nozarē. Viņaprāt, valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir jābūt daudz caurspīdīgākiem, nekā tie ir šobrīd. Tas mazinātu korupcijas, aizliegtu vienošanās (karteļu) slēgšanas riskus.

"LNK, Rere" sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēja un AT lietu izskatīja 7.novembrī. Uzņēmums sūdzībā norādīja uz vairāku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Administratīvā rajona tiesa, taisot pirmās instances spriedumu.

AT izskatāmajā lietā vispirms bija jāvērtē, kāds regulējums un no tā izrietoši apsvērumi ņemami vērā, lemjot par komercnoslēpumu saturošas informācijas, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, izsniegšanu.

Tiesā, izvērtējot Latvijas tiesisko regulējumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas (EST) atziņām, secināja, ka šāda veida lietās ir piemērojams ne tikai vispārīgais informācijas pieejamības regulējums, bet arī speciālais regulējums, kam tiesa nepamatoti nebija pievērsusi nekādu uzmanību.

AT, ņemot vērā EST norādes, spriedumā atzina, ka gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne vien konkrēta komersanta komerciālo interešu labad, bet jo īpaši – netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs.

Lemjot par šādas informācijas izsniegšanu, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese. Līdz ar to šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.

Ievērojot minēto, AT atzina, ka šāda veida lietās tiesai, pienācīgi iedziļinoties, vispirms ir jāizvērtē, vai pieprasītā strīdus informācija ietver komercnoslēpumu, kura izsniegšana radītu attiecīgā komersanta konkurētspējas apdraudējumu un visas sabiedrības intereses uz netraucētu konkurenci apdraudējumu. Ja tiek konstatēts, ka pieprasītā informācija ietver šādu komercnoslēpumu, tiesai tālāk jāizvērtē, kā samērot konkurences aizsardzības interesi ar interesi, kuras labad pieteicējs informāciju pieprasījis.

Izskatāmajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa bija kļūdījusies jau pirmajā solī, proti, tiesa nebija pienācīgi pārbaudījusi, vai pieprasītajās tāmēs ir ietverts komercnoslēpums, un nepamatoti bija atzinusi, ka tāmju izsniegšana neradītu kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Šāda kļūda pati par sevi neļauj pienācīgi vērtēt to, kā samērojamas lietā pretstatītās intereses, tāpēc At atzina, ka tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Vienlaikus AT nepiekrita pilnsabiedrības argumentiem, ka gadījumā, kad pieprasītā informācija ietver komercnoslēpumu, sabiedrības interešu nodrošināšanai pietiek ar to, ja publisko līdzekļu izlietojumu vērtē tiesībaizsardzības iestādes.

Tiesā uzsvēra, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā nevar aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. AT uzsvēra, ka, iegūstot un analizējot informāciju par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ar mērķi par to informēt sabiedrību, žurnālisti pilda savu demokrātijas "sargsuņa" funkciju un šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits kā žurnālisti pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt.

AT arī nepiekrita pilnsabiedrībai, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Tiesā uzsvēra, ka ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu. Līdz ar to nav pamata žurnālistu devumu sabiedrībai novērtēt par zemu.

Administratīvajai rajona tiesai, izskatot lietu no jauna, AT atziņas būs jāņem vērā.

Jau vēstīts, ka estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.