Tiesībsargs: Bērnu grāmatas būtu jāklasificē, līdzīgi kā filmas, – pēc to atbilstības vecumam
Bērnu grāmatas būtu jāklasificē, līdzīgi kā filmas, – pēc to atbilstības vecumam. Tā ir viena no tiesībsarga atziņām, izanalizējot vairākas pretrunīgi vērtētas grāmatas, kas veltītas mazu bērnu seksuālajai audzināšanai. Tāpat secināts, ka trūkst regulējuma bērnu aizsardzībai no viņu attīstībai kaitīgas informācijas.
Tiesībsargs reaģējis uz sūdzībām par seksuālajai veselībai veltītām četrām grāmatām, kas paredzētas maziem bērniem. Pēc izvērtējuma secināts, ka grāmatas uzskatāmas par daiļliteratūru, ko drīkst izdot un kas nebūtu aizliedzama. Taču vecāku ziņā ir izlemt, vai tās dot savām atvasēm. To norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore un Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.
"Šeit ir runa par to, kādā veidā pasniegt šo informāciju. Un es domāju, ka tiesībsargs ļoti pareizi ir norādījis, ka par to atbild ģimene. Tur ir gan reliģiskais pamatojums – katrā ģimenē varbūt ir cita ticība. Ģimenes tradīcijas, nacionālās tradīcijas. Ir ļoti daudzi aspekti, kas būtu jāņem vērā."
Savukārt, vai šo sabiedrībā pretrunīgi vērtēto grāmatu saturs var kaitēt bērniem, atbildi nav iespējams sniegt, atzīst Tiesībsarga birojā.
"Tas būtu valstij jāpasaka, ko mēs šeit Latvijā uzskatām par bērna attīstībai kaitīgu saturu. Kamēr tas nav pateikts, nav tā atskaites punkta, pret ko vērtēt konkrētās grāmatas. Par pornogrāfiju viss ir skaidrs, ir definīcija. Policija – ir vai nav, ja būs, tad sods. Bet par pārējo, piemēram, par erotiku. Bērns ir jāaizsargā no erotiska rakstura materiāliem. Nekur nav teikts, kas ir erotiska rakstura materiāls. Tad kā mēs varam vērtēt?"
Līdz ar to tiesībsargs aicina definēt terminu "erotiska rakstura materiāls" un izstrādāt pamatnostādnes bērnu aizsardzībai no kaitīgas informācijas. Vēl viens ieteikums ir bērniem domātās grāmatas, līdzīgi kā filmas, marķēt, lai vecāki zinātu, kāda vecuma bērniem tās ir piemērotas.
Vai šos ieteikumus ņemt vērā, vēl nepieciešama ekspertu diskusija, saka Labklājības ministrijā.
"Šie jautājumi tādā gadījumā, ja kādam liekas, ka kaut kas ir jāveido vai jāpilnveido, tad jātiekas ir profesionāļiem. Tur jātiekas gan nevalstiskām organizācijām, gan arī iesaistītajām iestādēm. Varbūt arī akadēmiskā vide. Es šeit domāju medicīnisko akadēmisko vidi, jo runa ir par bērnu seksuālo audzināšanu. Tas ir ļoti svarīgs temats, ko neviens nenoliedz."
Tiesībsarga birojā izvērtēts arī kāds speciālistiem paredzēts metodiskais materiāls par bērnu seksuālo uzvedību, kas sagatavots Beļģijā un iztulkots latviski. Secināts, ka grāmata neatbilst Latvijas tiesību sistēmai un to nedrīkst izmantot darbā ar bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem. Laila Grāvere min piemēru, kāds padoms sniegts grāmatā.
"Peldbaseina ģērbtuvēs deviņgadīgs bērns kails uzkāpis uz soliņa demonstrē savus dzimumorgānus. Atbilde – viss ir kārtībā, nevajag reaģēt uz to. Bērni tomēr ir jāaudzina patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un ir jāmāca uzvedības normas, kā uzvesties. Dodot to signālu: viss ir kārtībā, tāda uzvedība ir atbalstāma, viņš tā var darīt, arī būdams jau pieaugušākā vecumā, un tikt sodīts administratīvi par šādu atkailināšanos."
Tiesībsargs uzsver, ka Izglītības un veselības ministrijai bērniem jānodrošina kvalitatīva un vecumam atbilstoša seksuālā izglītība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
