Tiesībsargs pārmet vilcināšanos stiprināt cīņu pret naida runu
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arvien biežāk Latvijas iedzīvotāju publiski paustajā izskan naida runa, uzsver tiesībsargs Juris Jansons ziņojumā par aizvadīto gadu. Viņaprāt, ir jāpārskata soda politika, lai efektīvāk vērstos pret tiem, kuri pārkāpj vārda brīvības robežas, vēsta TV3 Ziņas.
Pirms tiesībsargs Juris Jansons Saeimā ziņoja par situāciju cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā, viņš vērsa deputātu uzmanību nepadarītajam darbiem, kas mantoti no iepriekšējā sasaukuma. Par to viņš Saeimu bija informējis jau janvārī nosūtītajā vēstulē.
"Diemžēl no jums, cienījamie Saeimas deputāti, līdz šim neesam saņēmuši nekādu atbildes reakciju.
Kā vienu no neatliekami risināmām problēmām tiesībsargs min sodu politikas pārskatīšanu par vārda brīvības robežu pārkāpšanu. Par naida runu ir paredzēta kriminālatbildība, bet, Jansona ieskatā, būtu jāievieš arī administratīvais sods.
"Ir ne mazums komentāru, kas robežojas ar naida runu vai ir jau sasniegts naida runas tiesiskais pārkāpums, bet par ko neveidojas krimināltiesiskais sastāvs. Līdz ar to nevar sākt izmeklēšanu, nevar ierosināt kriminālprocesu," vērsa uzmanību Jansons.
Naida runa plašumā vērsusies ļoti strauji. 2020. gadā Tiesībsarga birojam Valsts drošības dienests bija iesniedzis trīs materiālus, lūdzot izvērtēt, vai pārkāptas vārda brīvības robežas. 2021. gadā bijuši astoņi iesniegumi, bet pērn – jau 44.
Tiesībsarga vērtējumā naida runu veicināja pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, bet jo īpaši – karš Ukrainā.
"Neraugoties uz šausminošajiem Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainu, bija cilvēki, kas izteica un joprojām pauž atbalstu Krievijai un tās pastrādātajiem kara noziegumiem," norādīja tiesībsargs.
Rosinājumu ieviest arī administratīvo sodu par naida runu Saeima vērtēja jau pagājušajā gadā. Iecere ir atbalstāma, taču līdz šim nav izdevies atrast risinājumu, kā to praktiski īstenot, saka Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins.
"Vienkārši grozīt un pēc tam plātīt rokas, un strāstīt, ka mēs tagad vairs nevaram saukt ne pie administratīvās, ne kriminālās atbildības, jo normas konkurē un īsti nav skaidrs, ko piemērot, mēs negribam tādu situāciju radīt."
Tiesībsargs to sauc par atrunāšanos.
"Tas ir atrisināms, protams. Ir jābūt vienkārši politiskajai gribai ieklausīties praktiķu, profesionāļu viedokļos," saka tiesībsargs.
Juridiskās komisijas vadītājs sola, ka Saeima turpinās meklēt risinājumu, kā efektīvāk sodīt par naida runu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
