TM gatava virzīt pārmaiņas, lai uzlabotu sodu piemērošanu lietās par valsts drošību

Galvenie temati Valsts prezidenta sarunās ar iekšlietu un tieslietu ministriem bija drošība uz valsts robežām, atalgojums iekšlietu dienestos, kā arī sodu bardzība lietās, kas saistītas ar vardarbības apkarošanu un valsts drošību.

Pārrunāts arī nesenais notikums Jūrmalā, kur bariņš krievu draudēja pašvaldības policistam ar izrēķināšanos, tādējādi būtībā pazemojot valsts amatpersonu. Ko darīt, lai tas neatkārtotos? Iekšlietu ministrs uzskata, ka konkrētajā situācijā, iespējams, vajadzēja ātrāk piesaistīt palīgos Valsts policijas kolēģus, taču ilgtermiņā tiek spriests par papildu mācībām.

"Mums šobrīd tieši ir diskusija par to, ka pašvaldības policijā, kur prasības nav tik augstas, nav jāpabeidz koledža, ka tomēr ir vajadzīgi kādi apmācības procesi, jo cilvēki nešķiro vai tas ir Valsts policijas vai pašvaldības policists, bet, ja tiek uzbrukts, tiek pazemots citu acīs amatpersona policists, mēs to nepieļausim," saka iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Uzticēšanos iekšlietu dienestiem grauj arī nesenais gadījums Daugavpilī, kad policija izbeigusi lietu pret personu, kura nežēlīgi piekāva jaunieti, kas pārstāv LGBT kopienu. Tikpat daudz jautājumu arī tieslietu sektoram, jo par spiegošanu Krievijas labā Kremļa propagandistam Maratam Kasemam piemērots vien naudas sods. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) neslēpj – viņai nav skaidrs, kādēļ tiesneši gan šajā, gan citās skaļās lietās piemērojuši tik maigus sodus, taču, viņasprāt, hibrīdkara apstākļos tas tā nedrīkstētu notikt.

"Es gaidu nākamo tieslietu padomes sēdi, jo Strupiša kungs ir teicis, ka tieslietu padome pieslēgsies un noteikti daudz par to gribēšu no tāda tieslietu politikas viedokļa diskutēt. Ja ir iespējams atrast veidu, ka kaut kas likumā vēl ir jālabo – to darīsim nekavējoties, bet šobrīd visi eksperti un paši tiesneši man ir teikuši, kas tas ir piemērošanas jautājums, jo likums bargākus sodus paredz un pieļauj," saka tieslietu Lībiņa-Egnere.

Abi ministri gan uzsvēra, ka tieši darbinieku trūkums dienestos ir vissāpīgākais jautājums un tas skaidrojams ar zemajām algām. Gan cietumu apsargi, gan policisti un ugunsdzēsēji saņem krietni mazāk nekā, piemēram, bruņoto spēku jauniesauktie karavīri.

"Parasti tas atduras nevis tāpēc, ka Finanšu ministrija nevis kāds negribētu, visi jau saprot, ka tas ir vajadzīgs, bet, kad tu ieraugi, ka tas cilvēku daudzums ir ļoti liels – cietumsargi, robežsargi, ugunsdzēsēji – beigās tie ir ļoti lieli miljoni," saka Kučinskis.

Tieslietu ministre neizslēdza, ka, iespējams, būtu lietderīgi tiesnešiem rīkot papildu mācības par sodu piemērošanu lietās, kas saistītas ar valsts drošību. Taču lielas cerības tiek liktas uz Tieslietu akadēmiju, kas darbu sāks 2025. gadā un būs izglītības iestāde ne tikai tiesnešiem, bet arī izmeklētājiem.