Pirms spriest, kā mazināt vardarbību pret bērniem, Saeimas namā izskanēja upuru stāsti.
Piemēram, kāds 10 gadu vecs puisis zvanījis uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni, lai ziņotu par vardarbību ģimenē. "Vissliktākais ir tad, kad patēvs riktīgi dusmīgs un ņem biezo ādas siksnu un sit visur. Sāp drausmīgi. Tad arī parasti raudu. Un viņš iesit vēl pāris reizes. Jo nav ko ņuņņāt – jāsamaksā par saviem grēkiem," skanēja zēna vārdi.
Cietušo teiktais atklāj, cik dažādas ir vardarbības izpausmes.
"Kad ieraudzīju atzīmi, es jau zināju. Man pilnīgi nelabi palika. Gāju skolā izvemties. Tā sajūta, ka esi pilnīga idiote un vecāki pasauc, lai paprasītu, kāpēc ir 8, nevis 10. Nē, nu es, protams, saprotu, ka tā ir mana vaina, bet visa ir tik daudz!" liecina vēl kāda bērna stāsts.
Fiziskās vardarbības smagākos gadījumus ikdienā redz Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.
"No manas pieredzes un no manu kolēģu pieredzes šī ir vienkārši liela problēma, ļoti liela."
Zilumi, galvas traumas, kaulu lūzumi, apdegumi. Dažus attēlus ārste izvēlas demonstrēt melnbaltus. Artai Bārzdiņai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze, bet varmāku noziegumi viņu joprojām mēdz šokēt.
"Šie ir tie līdz intensīvajai terapijai nonākušie seksuālie vardarbības gadījumi – izvarotas deviņus mēnešus vecas meitenītes. Paldies Dievam, tie nav bieži gadījumi. Dievs pasarg’, tad mūsu sabiedrība tiešām būtu totāli slima, ja tas būtu bieži. Bet tie ir tādi, kuri, jāsaka, liek apturēt elpu."
Cerībā uzlabot bērnu aizsardzību, izmaiņas gaidāmas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. No nākamā gada tai būs jauns nosaukums – Bērnu aizsardzības centrs. Mainīsies arī pienākumi. Daudz vairāk uzmanības plānots veltīt atbalsta un padomu sniegšanai.
"Šobrīd mēs esam uzraugoša, protams, arī atbalstoša, bet vairāk uzraugoša institūcija. Mēs esam sapratuši, ka mēs varam dot vairāk. Un tāpēc ir nepieciešams atbalsta bloku celtu un pilnveidot."
Tiesībsargam gan ir bažas, ka reformas dēļ novārtā var palikt ne mazāk svarīgas funkcijas – kontrole un uzraudzība.
"Nebūs vairs inspekcija, bet centrs. Un tas, ko mēs dzirdam vairāk no šiem komentāriem, liek domāt, ka no tās inspicēšanas iet [prom]. Notiek tāda atkāpe no inspicēšanas. Saka – nevajag sodīt, vajag atbalstīt. Bet vajag – gan, gan. Kur nav kaut kas darīts, ir jābūt atbildībai un uzraudzībai."
Savukārt kā norāda Labklājības ministrijā, kas reformu īsteno, Bērnu aizsardzības centrā pienākums kontrolēt un uzraudzīt tiks saglabāts.
Ikvienam ir pienākums apturēt varmāku, saka ārste Arta Bārzdiņa. Viņa aicina nebaidīties aizrādīt, ja sabiedriskās vietās redzama vardarbīga izturēšanās pret bērniem.
"Atcerēsimies, ja kaut kur kliedz bērns un sauc pēc palīdzības – dodamies palīgā, jo mēs esam atbildīgi," saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja, atgādinot, ka svešu bērnu nav.
Lai no vardarbības cietušajiem bērniem nozieguma izmeklēšana būtu mazāk traumējoša, 24. oktobrī Rīgā atklās "Bērna māju". Premjerministre Evika Siliņa to nosauca par ilgi gaidītu projektu. "Bērna mājā" upuri saņems visu nepieciešamo atbalstu, tiks nodrošināta ārsta apskate un liecības būs jāsniedz tikai vienreiz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
