Trijos gados elektroenerģijas tirgotāju mainījuši vien 2% mājsaimniecību

Elektroenerģijas tirgu Latvijā atvēra pakāpeniski. Sākumā uzņēmumiem, pēc tam 2015.gada 1.janvārī, arī mājsaimniecībām. Nu jau pagājuši trīs gadu, tači vien retā ir mainījusi tirgotāju, lielākoties klientiem paliekot pie vēsturiskā monopolista "Latvenergo".

Ja paskatāmies uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu biržā, kopš tirgus atvēršanas tā pakāpeniski samazinājusies, trijos gados kopumā sarūkot par piektdaļu. Varētu šķist, ka tas ir īstais laiks, kad tirgū būt aktīviem un meklēt labāko piedāvājumu, taču realitātē bijis citādi. No kopumā aptuveni 800 000 mājsaimniecību vien 2% aizgājuši pie cita tirgotāja.

Pasivitāte tiek skaidrota ar sākotnējo regulējumu, kas ļāva mājsaimniecībām faktiski neizdarīt nekādu izvēli jeb vienkārši palikt par "Latvenergo" klientiem kā tā dēvētā Universālā pakalpojuma saņēmējiem. Taču viņiem ir dārgākā Latvenergo piedāvātā cena.

"Tas bija sākotnēji domāts kā pagaidu risinājums, lai mājsaimniecībām būtu mierīgāks pārējas periods, lai tās var pierast pie jaunajiem apstākļiem un vēsu prātā izvērtēt, kas ir labākais piedāvājums tirgū. Realitātē izrādās, ka nav nekas pastāvīgāks par pagaidu risinājumu un joprojām lielākā daļa mājsaimniecību ir pie Universālā pakalpojuma. Vasaras vidū tie bija bija vairāk nekā 70% mājsaimniecību lietotāju, kuri nebija izdarījuši pilnīgi nekādu izvēli atvērtā tirgus apstākļos," skaidro SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

"Man ir grūti atbildēt, kādēļ ir tik konservatīva attieksme. Pirmkārt, iedzīvotāji ļoti kūtri piesakās sociālajam atbalstam. Tas liecina, ka, iespējams, tas rēķins nav nemaz tik liels. Otrkārt, mani pārsteidz arī tas, ka attiecībā uz "Latvenergo" tarifiem cilvēki izvēlas viskonservatīvākos. Tos, kur nekas nav jādara," norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

"Latvenergo" gan nepiekrīt, ka Universālais pakalpojums nav bijusi apzināta izvēle tirgū. "Universālais pakalpojums ir produkts, kas ir ļoti vienkāršs. Klientam nav specifiski jāizvēlas, nav jāslēdz līgums, tas ir ērts un vienkāršs norēķinu veids," teic "Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss.

Viens no lielākajiem elektrības tirgotājiem Latvijā- igauņu "Enefit" nemaz nestrādā ar mājsaimniecībām un tirgus pasivitātē vaino sākotnējo regulējumu. "Pirmie trīs gadi, kopš mājsaimniecība ir atvērts elektrības tirgus, ir bijuši ļoti pasīvi. Salīdzinājumam Eiropā vidēji tirgotāju maina 6% no mājsaimniecībām. Ja skatāmies uz 10 aktīvākajiem tirgiem Eiropā, tajos tirgotāju maiņas radītājs ir augstāks nekā 10%," pauž "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pirms aptuveni gada skaļi sevi elektroenerģijas tirgū pieteica "Lattelecom". Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka ar savu sniegumu ir apmierināti, taču atzīst, ka lielākais darbs aizrit, skaidrojot mājsaimniecībām potenciālos ieguvumus tirgū un kliedējot dažādos mītus. Piemēram, par to, ka, mainot tirgotāju, dzīvoklī būtu jāvelk jauni vadi.

"Par vadiem tas sākotnēji noteikti bija mīts, bet domāju, ka tagad to jau esam diezgan labi izskaidrojuši un parādījuši, ka tā tas nebūs. Šobrīd galvenais mīts ir, ka "Sadales tīkls" ir viens uzņēmums ar "Latvenergo" un gadījumā, ja es atdalīšos no "Latvenergo", vai Sadales tīkls būs tikpat lojāls, ātrs un operatīvs kā pret jebkuru citu tirgotāju," saka "Lattelecom" elektrības pakalpojuma "Tet" vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns

Nozares pārstāvji pieļauj, ka grūdienu tirgū varētu sagaidīt 2019. gadā. Tad mājsaimniecībām būs jāizvēlas gāzes tirgotājs, un komersanti varētu  piedāvāt abus pakalpojumus komplektā – kā gāzi, tā elektroenerģiju. Tāpat nākotnē elektrību varētu piedāvāt komplektā ar jaunām tehnoloģijām.

Un tomēr tirgus pasivitāte raisa jautājumu – kāpēc iedzīvotāji gatavi kritizēt augstās elektrības cenas, bet nav gatavi ieguldīt nedaudz pūliņu, lai paši savus rēķinus samazinātu.