Trūkst finansējuma mācību materiālu nomaiņai skolās
Jaunajam izglītība saturam pielāgotu mācību materiālu trūkums arī šajā mācību gadā ir liela problēma daudzās skolās. Turklāt jaunajā budžetā mācību līdzekļu nomaiņai šobrīd paredzēta teju pieckārt mazāka summa, nekā būtu vajadzīgs – vien 4,2 miljoni eiro. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina, ka arī pašvaldības varētu finansēt mācību materiālu nomaiņu, pret ko kategoriski ir vietvaras, vēsta TV3 Ziņas.
Mācību materiālu trūkums ir skolotāju ikdiena jau kopš dienas, kad sākās jaunā satura reformas "Skola 2030" ieviešana, un tas turpinās arī šobrīd, ar nožēlu pauž Pedagogu arodbiedrībā. Tas vadītāja Inga Vanaga uzskata, tādēļ nav iespējams vienlaikus no skolām prasīt augstus izglītības kvalitātes rādītājus, kamēr valsts nav spējusi nodrošināt visus nepieciešamos mācību resursus.
"Kad skolotājus kritizē par šiem sniegumiem un izglītības kvalitāti, politiķi ātri aizmirst, ka mācību līdzekļi, vai tas būtu taustāms vai digitāls, ir pedagoga pamata instruments. Tas ir tāpat, kā paprasīt ārstam veikt operāciju bez skalpeļa vai pavāram pasūtīt uztaisīt ēdienu, iedodot tikai pusi no nepieciešamajiem produktiem."
Vismaz šobrīd nekādi uzlabojumi, diemžēl, nesola arī nākamā gada valsts budžets. Lai gan izglītības jomai tajā papildu rasti teju 120 miljoni eiro, no Izglītības ministrijas lūgtajiem aptuveni 18 miljoniem eiro tieši mācību līdzekļu atjaunošanai atvēlēti vien 4,2 miljoni. Lai robu lāpītu, par jomu atbildīgā ministre Anda Čakša publiski paudusi, tādēļ pašām skolu dibinātājam – pašvaldībām – varētu nākties līdzfinansēt mācību materiālu nomaiņu arī no saviem maciņiem. Vietvaras gan ir kategoriski pret to.
"Ir jāpilda arī valsts pusē uzņemtās saistības. Vienkārši pateikt, ka jūs tagad pašvaldības piefinansēsiet, pašvaldības nodrošināsiet, tas nozīmē noņemt no sevis atbildību un pārlikt uz pašvaldībām. Te vairs nav runas par rocībām, ir vai nav, te ir runa par principiem. Kā tas varbūt, ka saturu mainām, bet par mācību līdzekļiem nedomājam? Un arī redzam, cik tur daudz kļūdaini ir šie mācību līdzekļi."
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan norāda, ka šāds lēmums vēl neesot pieņemts un tā cer, ka trūkstošos miljonus skolēniem nepieciešamo materiālu izstrādei un nomaiņai izdosies atrast Eiropas struktūrfondos, no citām prioritātēm naudu pārdalot par labu mācību līdzekļiem.
"Tā kā mācību satura izstrāde ir prioritāte numur viens, tad, ņemot vērā šo finansējumu, kas ir piešķirts, šīm vajadzībām finansējums tiks arī novirzīts, un iztrūkstošo mēs rodam struktūrfondos. Līdz ar to gribas teikt, ka plānotie darbi notiks."
Nozares organizācijas gan vērš uzmanību, ka process aizvien ir pārlieku lēns, jo atsevišķu mācību materiālu izstrāde plānota vien nākamgad vai pat vēl vēlāk un līdz tam skolām jāstrādā ar saturā novecojušām grāmatām. Izglītības ministrijā tikmēr norāda – tajos priekšmetos, kur mācību līdzekļu izstrāde plānota vēlāk, situācijai ar to pieejamību nebūtu jābūt tik kritiskai, lai izglītošanās process būtu apdraudēts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
