Dzērienu ražotāja "Aldaris" komunikācijas vadītājs Toms Kursītis teica, ka arī depozīta sistēma devusi pozitīvu ietekmi – pudeļu skaits mežos samazinās.
Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" Vides izglītības vadītāja Līga Abizāre piekrita, ka pudeļu skaits samazinās, bet pēdējā laikā vērojama cita negatīva tendence – būvgružu – pieaugums mežos. Tas varētu būt saistīts ar to, ka turpinās Covid-19 laika tendence cilvēkiem atbrīvoties no būvmateriāliem un vecām mēbelēm, taču par to ir jāmaksā un ne katrs to var vai vēlas. Lai tas nenotiktu, būtu vairāk jāizglīto sabiedrība, kā arī jāstrādā pie sodu politikas.
Eksperti gan secina, ka Latvijā joprojām ir daudz piesārņotu vietu.
Eskerti arī norāda, ka jārīkojas preventīvi un klimata mērķu vārdā atbildīgi jau tagad, jo dabā un cilvēku organismos jau uzkrājas mikroplastika.
Šogad talka norisinās jau 16. reizi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sakopt un labiekārtot vietas ne vien talkas dienā, bet katru dienu, rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam.
"Lielā talka" ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Savas pastāvēšanas otro desmitgadi 2019.gadā "Lielā talka" aizsāka ar jaunām vēsmām vides domāšanā, aicinot cilvēkus plašāk domāt un rīkoties, lai iznīdētu vides piesārņojuma cēloņus, ne tikai sekas, kā arī atveseļotu mūsu izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
