Uz saturu

Uguņošanas seku buķete gadumijā – bēgoši suņi, "Maskavas laika" šāvēji un "grādīgie" publiskā vietā

Šogad lielā daļā pašvaldību jaungada uguņošanu nerīkoja, taču tas netraucēja iedzīvotājiem pašiem gādāt pirotehniku. Kā ik gadu, daudz pārbiedētu dzīvnieku. Un kā ik gadu – arī šoreiz netrūka tādu, kuri petardes gaisā šāva saskaņā ar "Maskavas laiku", demonstrējot savu attieksmi pret valsti, kurā viņi dzīvo, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tuvojoties pusnaktij un gaidāmajiem petaržu šāvieniem, daudzi iedzīvotāji laikus centās paslēpt savus mājdzīvniekus dzīvokļos vai vannasistabās. Taču daudziem tas neizdevās. Kā ik gadu, īsi pēc uguņošanas sociālo tīklu platformās parādījās arī sludinājumi ar pazudušiem mīluļiem. Pārbiedētu suņu pieplūdums bijis arī dzīvnieku patversmēs.

Mārtiņš Kaprāns
Latvijas Universitātes zinātņu doktors, pētnieks

"Tie bija, es teiktu, līdz 10, kādi astoņi. Labā ziņa bija tā, ka absolūti lielākai daļai bija čipi, kas bija reģistrēti vai arī saimnieki paši pēc tam pieteicās. Lielākā daļa šobrīd jau ir atgriezušies mājās."

Ar pārdzīvojumiem par šāvienu radīto troksni dalījusies arī kāda Rīgā mītošā ukrainiete. Tieši satraukums par to, kādas emocijas raķešu šaušana varētu radīt kara bēgļos, bija pamats daudzu vietvaru lēmumam uguņošanu atcelt. "Tāda sajūta, ka tagad atkal ir 24. februāris. Tas ir ļoti biedējoši, ļoti biedējoši," viņa paudusi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sevišķi lielu neapmierinātību daudzos izsaukusi tā sabiedrības daļa, kas pirotehniku šāva gaisā pulksten 11 vakarā, proti, pēc Maskavas laika.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Atradās arī tādi, kuri nolēma savu attieksmi demonstrēt pie Brīvības pieminekļa. Pašvaldības policija ierosinājusi trīs pārkāpuma lietas – par brīvības pieminekļa likuma pārkāpšanu, par alkohola lietošanu publiskā vietā un militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu.

Mārtiņš Kaprāns
LU zinātņu doktors, pētnieks

"Tie ir īpaši politiski motivēti cilvēki. Tie nav nejauši garāmejoši cilvēki, kas izlemj plkst. 23 pēc Latvijas laika iet un laist gaisā petardes. Lai tu to darītu speciāli tad, kad lielākā daļa neko nedara, tev vajag īpašu, emocionālu grūdienu, un visdrīzāk tas ir politisks grūdiens."

Pētnieks gan atgādina, – šāda situācija ir katrā gadumijā. Vienkārši šogad Ukrainā notiekošā kara dēļ reakcija pret to ir asāka. Turklāt šādi noskaņota esot mazākā daļa sabiedrības.

"Mēs runājam par konkrētiem izteikti krievvalodīgo dominējošiem rajoniem Rīgā, bet tā galīgi nav nacionāla mēroga parādība vai fenomens un tieši tā to vajadzētu uztvert," sacīja Kaprāns.

Lai ierobežotu agresorvalsts slavinātājus, Ķekavas domes deputāts Andris Vītols lēmis virzīt izmaiņas, kas paredz, ka viņu pašvaldībā gadumijas uguņošanu ļaut tikai no plkst. 23.45 līdz pusvieniem naktī.

Uguņošana nav pagājusi arī bez cietušajiem – pēc pirotehnikas sprāgšanas mediķi snieguši palīdzību diviem cilvēkiem. Abos gadījumos gūti nopietni sejas un acu bojājumi un cietušie nogādāti slimnīcā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm