UNESCO šedevru sarakstam Latvija piesaka Gaujas plostnieku amata prasmes

Vai zini, kas apvieno Rīgas danču tradīciju, kāršu spēli zolīti, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā un Siguldas spieķa darināšanas prasmes? Visas šīs Latvijas raksturīgās prasmes iekļautas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kopš tā izveides 2017. gadā, tajā iekļautas jau 34 vērtības, kas unikālas Latvijai.

Šādu sarakstu pēc UNESCO iniciatīvas veido valstis visā pasaulē, cenšoties izvairīties no pasaules kultūras standartizācijas, saglabājot katras valsts unikālās īpašības. Latvijas sarakstā šogad iekļauta Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.

Interesanti, ka kādam iekļūšana Latvijas sarakstā varētu būt pirmais solis uz UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu. 2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Šo tradīciju Latvija nominējusi UNESCO sarakstam. UNESCO sarakstos no Latvijas šobrīd jau ierakstīta Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija un simbolika un Suitu kultūrtelpa.

Latvijas saraksts šogad papildināts ar četrām vērtībām. Divas no tām ir kultūrtelpas – Nīcas kultūrtelpa, kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu. Tāpat arī Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.