Vai šādi skati Centrālajā stacijā būs vēl piecus gadus? Pasažierus pārsteidz koka peroni

Ejot uz vilcienu paveras neierasts skats, kas īsti neiet kopā ar jaunajiem vilcieniem – koka uzbrauktuve, margas, bet tās labi nostrādātas un skabargas rokās neduras. Un tālāk viss perons no koka, tas liek cilvēkiem uzdot jautājumu, vai šāds risinājums ir pastāvīgi vai tikai uz laiku?

Dienas vidū uz perona, no kura atiet vilciens uz Jūrmalu, cilvēku drūzma. Turpat blakus aiz žoga strādnieki darbojas, uzliekot jauno perona segumu. Tas ir no koka. Šādu risinājumu Latvijas dzelzceļs izvēlējies, jo līdz ar "Rail Baltica" projetka aizkavēšanos iesaldēts arī projekts par moderna paaugstinājuma izveidi.

Stacijas dienvidu daļai bija paredzēts būt atvērtai jau 2023. gada beigās, taču neziņā par to, cik ilgi pārtrauktums būs, "Latvijas dzelzceļš" paši uzstādījuši koka platformas.

"Ņemot vērā ka "Rail Baltic" projekts netiek realizēts termiņā un arī šobrīd nav skaidrības, kad jaunie peroni būs pieejami, "Latvijas dzelzceļš" izlēma būvēt pagaidu risinājumus. Pagaidu ir nosacīti – ekspluatācijas garums var ilgt piecus gadus jo ir pagaidu būves statuss. Būves ir gana drošas un pats galvenais nodrošina iekāpšanu jaunajos elektrovilcienos," klāsta "Latvijas dzelzceļa" preses sekretāre Agnese Līcīte.

Vienas platformas izbūve ilgst divas nedēļas, kopumā koka peronu risinājums, lai ikviens var ērti iekāpt jaunajā vilcienā, būs 16 vietās un tiks ieviests līdz gada beigām.

"Konstrukcija ir tāda, ka uz betona blokiem tiek nostiprināti un izvietoti dēļu risinājumu. (TV3: Kāpēc nevar uzreiz likt betonu?) Protams, ievērojami dārgāk, ātrāks saskaņošanas process, ātrāki būvdarbi, saviem spēkiem nevis iepirkums no būvniekiem no ārpuses. Ātrāk un lētāk. 16 vietas izmaksā ap vienu miljonu un tiek segts no "Latvijas dzelzceļa" budžeta," skaidro Līcīte.

Ja socialajos medijos var manīt kurnēšanu par koka peroniem un šaubas, vai tie atbilst mūsdienu prasībām, tad uz vietas cilvēki ikdienas steigā par to pārlieku nesatraucas. Dēļi nesen kā uzlikti, nav vēl nodeldēti, ir gana stabili.

Dzelzceļu bieži izmanto arī tūristi. Kādai TV3 Ziņu uzrunātajai ģimenei, kas mērojusi tālo ceļu no Argentīnas ar maziem bērniem un ratiņiem, Rīgas dzezlceļa infrastruktūra nebūt neliekas laba esam.

"Ļoti grūti ir šeit nokļūt ar ratiņiem. Nav zīmju, aizgājām otrā pusē, nācās iet atkal pa trepēm. Šis risinājums gan ir labāks par sadrupušo asfaltu," saka argentīniešu tūrists Hosē.

Atklāts gan jautājums, kā koka grīda ilgtermiņā izturēs milzīgo cilvēki skaitu, kas te ikdienā apgrozās. Turklāt jau tagad dažviet starp dēļiem var manīt spraugas, kas laika gaitā, visticamāk, augs lielākas. Vismaz labā ziņa – nomainīt dēli ir ātrāk, nekā aizlāpīt bedri asfaltā.