Vai tiešām dažviet pa šoseju būs jābrauc ar 80 km/h? Satiksmes ministrija skaidro savus priekšlikumus

Eiropas Savienība uzstādījusi mērķi līdz desmitgades beigām uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu attiecībā pret 2020. gadu. Līdzīgu kursu ieņēmusi arī Latvija – līdz 2027. gadam mirušo un smagi ievainoto skaitam būtu jāsarūk par 35%, taču nu jau kļuvis skaidrs, ka, neko nemainot, mērķi sasniegt neizdosies.

"Tika paredzēts, ka mēs vidusposmā veiksim izvērtējumu par esošās politikas ietekmi un vērtējot rezultātus par to, kas attiecas uz bojāgājušajiem un negadījumiem, diemžēl nav apmierinoša," pauž SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš.

Tādēļ Satiksmes ministrija iecerējusi vēl aptuveni 30 dažādus pasākumus drošības uzlabošanai – stingrāka jauno šoferu apmācība, jauni radari, padziļināta avāriju pētīšana, vēršanās pret ātrumpārkāpējiem un citi.

Lielāko sabiedrības uzmanību piesaistījusi ideja par atļautā ātruma samazināšanu ārpus apdzīvotām vietām līdz 80 km/h ceļu posmos, kur ir sevišķi augsta bīstamība. Taču atbildīgie gan mierina, tas nav primāri darāmo darbu sarakstā, šobrīd tā ir tikai ideja.

"Šeit noteikti nevajag to akcentu likt tieši uz 80, bet vispār par principu, ka noteiktās zonās, piemēram, kur ir mazaizsargātie pilsētu centros vai kādas blīvās vietas, ka ir 30 km/h zonas, un vairākās valstīs Eiropā arī ārpus apdzīvotām vietām, kur ir kādi apstākļi, ir noteikti šie 80 km/h. Vai uz to būtu jāiet Latvijai, tas ir cits stāsts. Par to var runāt, bet vai tādi grozījumi tiek gatavoti, protams, ka ne, šobrīd tikai notiek diskusija," pauž Kalniņš.

Ieviešamo pasākumu sarakstā ir arī "nulles tolerance pret ātrumpārkāpējiem", kas ietvertu kampaņas, infrastruktūras uzlabošanu, un iepriekš kā viens no variantiem izskanēja arī šoferu sodīšana no pirmā pārsniegtā kilometra. Tas jau vairākkārt izsaucis diskusijas sabiedrībā, un arī Saeimā šīs izmaiņas nav guvušas atbalstu.

Arī Valsts policija skeptiski raugās par tik skarbu pieeju un pieļauj kompromisu, ka soda slieksnis varētu būt jau no pieciem pārkāptiem kilometriem.

"Smago avāriju cēlonis reti ir atkarīgs no tā, vai autovadītājs brauc ar 90 km/h vai ar 100 km/h. Letāls iznākums visbiežāk mēdz būt frontālās sadursmēs pie neapdomīgas apdzīšanas, kur ātrums ir daudz lielāks, tāpat smago avāriju cēloņi ir arī neuzmanība, telefona lietošana pie stūres un agresīva braukšanas kultūra kopumā. Tādēļ, Valsts policijas ieskatā, naudas soda piemērošana autovadītājiem no pirmā pārsniegtā kilometra neatrisinās problēmu, bet, iespējams, būtu pieņemami samazināt soda piemērošanas slieksni līdz pieciem kilometriem virs atļautā braukšanas ātruma," norāda Valsts policijā.

Iedzīvotājiem gan esot jāapzinās – ja gribam glābt dzīvības un mazināt avāriju skaitu, no stingrākas rīcības neizvairīties. Saskaņā ar CSDD datiem pērn ceļu satiksmes negadījumos miruši 111 cilvēku, bet šogad nedēļas laikā jau četri.