Vai valsts pārvaldē pienācis laiks attālināties no attālinātā darba?
Vai valsts pārvaldes iestādēm nebūtu pienācis laiks attālināties no attālinātā darba? Jaunais valsts kancelejas direktors uzskata, ka ierēdniecībā kopš Covid laikiem šāds strādāšanas risinājums saglabājies pārāk daudz. Bet Saeimā, kā izrādās, kur arī deputāti komisijās mēdz darboties attālināti, šāda kārtība vispār nav paredzēta. Vai videokonferenču patiešām vajadzētu mazāk?
"Zūmi", "tīmi" un citi līdzīgi risinājumi. Vai valsts pārvalde Latvijā nav, tā teikt, aizsēdējusies attālinātajā darbā.
Pandēmijas gadi ieviesa lielas izmaiņas tajā, kā daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā. Biroji un kabineti atstāti tukši, kafijas automāti dīkstāvē, tas viss nomainīts pret četrām mājas sienām, dīvāniem un pagatavotiem siltiem dzērieniem.
"Labi, slēdzamies ārā, man pēc piecām minūtēm jau nākamā sanāksme." Tie tik bija laiki, vai ne? "Zūmi", "tīmi", vēl viss pārējais. Mums visiem fonā bija grāmatplaukti, lai parādītu, cik daudz mēs lasām.
Galvenais bija, lai "augšiņa" savesta kārtībā, pārējais kā nu mājās pagadās. Attālinātais darbs nekur nav pazudis, to joprojām piekopj gan gana daudz uzņēmumu, gan arī valsts un publiskajā pārvaldē.
Un tas neiztiek bez blaknēm, vienu no kurām varēja redzēt šonedēļ Ministru kabineta sēdē. Runa par gadskārtējo valsts budžetu, tātad miljardiem, no sava kabineta pieslēdzies un uzstājas Latvijas Bankas prezidents, bet valdības locekļi, tā teikt, sēž telefonos, veras datoros, runā savā starpā. Šķietami dižu uzmanību attālinātais viesis neizpelnījās.
"Tiešām, ja šie eksperti vai Latvijas Bankas prezidents runātu klātienē, noteikti nebūtu cilvēki telefonos."
Kā atzīst jaunais Valsts kancelejas direktors, galvenais ierēdnis valstī Raivis Kronbergs, publiskajā pārvaldē palicis daudz attālinātā darba un tas būtu jāmazina. Attiecībā uz valdības sēdēm runa par organizāciju, lai viesiem nebūtu stundām jāgaida ar vajadzību izteikties par vienu jautājumu, savukārt ikdienas darbā publiskajā pārvaldē gan klientu apkalpošanai jābūt klātienē, gan pašiem ierēdņiem un citiem vairāk jāatgriežas kabinetos.
"Tad mums te atkal ir jāsāk runāt par to darba kultūru un efektivitāti. Nu, ja sanāksmē sasauc kopā un vadītājs grib nodot kaut kādu informāciju un tai pretī,es esmu novērojusi,cilvēki nespēj ieslēgt kameru, lai tu vismaz solīdi, ar cieņu viens pret otru būtu, tātad viņš nav gatavs, iespējams, darbam, jo viņš atrodas kaut kādā ne tādā pozā vai stāvoklī, iespējams, guļus, ar datoru klēpī un tā tālāk."
Kancelejas vadītājs jau runājis ar ministriju valsts sekretāriem, lai iestāžu darbinieki biežāk atkal strādātu klātienē.
Nav jau tā, ka viss attālinātais darbs būtu metams miskastē, tas ir instruments, rīks tāpat kā citi, lai strādātu. Jautājumus, kā to izmanto, un dažādi varianti tā izmantošanai redzēti Saeimā, piemēram, tur tām aiz durvīm ir vairākas Saeimas komisijas, tai skaitā Budžeta, un kas tik laika gaitā nav redzēts.
Cilvēki pat ar neieslēgtām kamerām balso komisijās. Sanāk, ka balso, piemēram, "Jāņa aifons". Līdzīgi redzēts, ka, piemēram, pieslēdzas komisijām attālināti no Finanšu ministrijas un Finanšu ministrija atrodas tepat ap stūri.
Arī šonedēļ "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanās komisijā, kur gan nav jābalso, neiztika bez deputāta, kurš bija pārstāvēts kā melns ekrāns ar vārdu un uzvārdu uzrakstītu virsū.
Kā stāsta parlamenta priekšsēdētāja, Saeimas Kārtības rullis nemaz neparedz attālinātu deputātu darbu. Tas var potenciāli pat radīt kādas juridiskas sekas komisiju lēmumiem, ja klātneesošs deputāts balso mutiski. Tagad iecerēts nostiprināt attālinātas dalības iespēju, vienlaikus paredzot, ka tas ir risinājums tikai ārkārtējām situācijām.
"Ziniet, nu te man atkal jāsaka tā, ka tas, ka cilvēks piedalās attālināti, vēl nenozīmē, ka viņš neseko uzmanīgi. Varbūt viņš pat seko vairāk un uzmanīgāk, un savukārt tie, kas ir klātienē, ne vienmēr ir klātesoši, jo, tā kā mums bērniem ir lieli izaicinājumi ar telefoniem, es gribētu teikt, arī deputātiem ļoti lielu izaicinājumi ar telefoniem. Nu, bet vēlreiz – nu nekas nav labāks par klātieni. Tomēr to jautājuma būtību visu var saprast."
Piekrītot, ka pamatā valsts pārvaldei vajadzētu atgriezties klātienē, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" gan akcentēja, ka pilnībā no tā nevajadzētu atteikties publiskajā sfērā un arī nevalstiskajam sektoram tas ir efektīvs rīks sadarbībai ar valsts pusi. Galvenais – to prasmīgi izmantot.
"Klātienes valdības sēdēs… Ir reizes un situācijas, kad tu redzi. Tu runā vai kāds cits runā, un tur jau arī visas iespējas sēdēt telefonā. Tad, kad ir attālinātā versija, tur bija ļoti laba tā foto, nosmējos īstenībā. Tas ļoti labi raksturo ne tik ļoti attālināta darba kontekstu, bet, cik ļoti kurš tur iedziļinās, cik ļoti klausās."
Vienlaikus sagaidāms, ka līdz ar mākslīgā intelekta attīstību attālinātie risinājumi sev līdzi nesīs arī papildu drošības risku. Saeimā jau bijis piemērs, kurā komisija aptīta ap pirkstu, domājot, ka videokonferencē runā ar Kremļa opozicionāru.
Tāpat pastāv neveiklu mirkļu bīstamība. Attālinātais darbs Latvijā jau maksājis amatu viena otram politiķim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
