Vairāk nekā 300 Rīgas pašvaldības sabiedriskajās ēkās veiks energoauditu

Rīgas domē atzīst – pašvaldībai līdz šim nav pārāk labi veicies ar savu ēku siltināšanu un dažādiem energoefektivitātes uzlabojumiem. Lai gan daudzi īpašumi ir sakārtoti, visbiežāk tie bijuši kosmētiskie remonti, tādēļ glītās fasādes nekādi nesamazina ēkas apsaimniekošanas izmaksas.

"Iepriekš mēs vairāk vai mazāk dzināmies sen neveiktiem remontiem pakaļ, mēs krāsojām, remontējām trepes, kanalizāciju, sporta laukumus, kas viss ir svarīgi, bet tādā veidā tā nauda izkaisās," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Tādēļ tagad pieņemts lēmums vairāk nekā 300 pašvaldībai piederošo sabiedrisko ēku veikt energoauditu. Tās ir skolas, bērnudārzi, bibliotēkas un virkne citu namu, kurās eksperti noteiks energoefektivitātes stāvokli un to, kādi uzlabojumi būtu jāveic. Pašvaldībā cer, ka rezultāti ļaus saprast, kurās ēkas situācija ir visliktākā un no kura gala vispār darbi būtu jāsāk.

"Tas mums ļaus prioritizēt pasākumus. Tādā ziņā, ka pateiks – šis pasākums ir visizdevīgākais, piemēram, ieguldot daudz, tas ļoti ātri nāks atpakaļ, savukārt šeit maz – nedaudz ilgāk, savukārt ir viegli izdarāms," pauž Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks.

Audits uzticēts diviem uzņēmumiem, kuri darbus veiks par nepilniem 450 000 eiro. Lauvas tiesa izmaksu gan sedz Finanšu institūcijas ALTUM energogranta atbalsts. Speciālisti visas ēkas apsekot apņēmušies līdz nākamā gada vasarai, taču jau tagad paredz – problēmas būs.

"Apkures sistēma ir novecojusi un caurules, radiatori ir pārbūvēti, un tas mums vienkārši nedod iespēju ēku ekspluatēt tā, kā tā bija paredzēta. Un vēl viena būtiska lieta ir tas, ka ļoti modē bija likt plastmasas logus, bet aizmirsa par ventilāciju. Un attiecīgi mēs daudzās ēkās. Esam sabojājuši mikroklimatu. CO2 līmenis ir augsts, un tā ir liela problēma," atzīst SIA "Energi" valdes loceklis Kārlis Grīnbergs.

Kad audita rezultāti būs, pašvaldība apņēmusies sākt veikt uzlabojumus. Tie gan nebūs lēti, to pašvaldība paredz jau tagad, turklāt šobrīd nav arī skaidrs, kur šiem darbiem varētu rast līdzekļus.

"Skaidrs, ka tā nauda ilgtermiņā atpelnīsies, un, ja tās enerģijas cenas paliks šajā līmenī, tas ilgtermiņš nemaz nav tik ilgs, bet tā nauda ir jādabū. Ja mēs tā skatāmies vienai skolai, iespējams, līdz pat vienam miljonam ir izmaksas, tad tie ir 300 miljoni. Skaidrs, ka to nevar izdarīt uzreiz," stāsta Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Vienlaikus pašvaldībā norāda, ja ēkām ir veikts energoaudits un izsniegs sertifikāts, ir iespēja pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu un tas būtu viens no risinājumiem, kā darbu tempus paātrināt.