Vairākās pašvaldībās padomju armijas pieminekļi jau demontēti
Pirmā pašvaldība, kas nolēma atbrīvoties no okupācijas pieminekļiem, bija Ogre. No pieciem tās teritorijā esošiem objektiem palicis vairs tikai viens. Arī Jēkabpils negaidīja Saeimas lēmumu un nojauca divus sarkanarmiešus slavinošus monumentus. Tiesa gan, galvenais iemesls bija to nolaistais stāvoklis.
"To gribētāju, īstenībā, nemaz nav tik daudz, kas gribētu tādus darbus veikt. Mēs to uzdevām savai kapitālsabiedrībai un kapitālsabiedrība saviem spēkiem, piesaistot apakšuzņēmējus lielgabarīta tehnikas veidā, paši veica šos darbus."
Nesnauda arī citas vietvaras – to teritorijā esošās piemiņas plāksnes demontējusi, piemēram, Bauska un Jelgavas novads.
"Mums bija trīs nelieli pieminekļi saistībā ar Jelgavas atbrīvošanu. Neizmaksāja mums tas tieši neko, jo mums ļoti atsaucīgi bija iedzīvotāji, kas vēlējās [palīdzēt] un bija arī liels sabiedrības pieprasījums pret šo pieminekļu demontāžu. Mēs jau esam nodemontējuši, aizmirsuši un dzīvojam uz priekšu."
Situācija ar okupāciju atgādinošajiem objektiem atšķiras – dažās pašvaldībās tie ir samērā pamanāmi pilsētvides elementi, citviet to nav vispār. Bet lielākoties par padomju okupāciju atgādina ceļmalās esoši akmeņi vai sen aizmirstas piemiņas plāksnes.
Cik tieši šādu objektu Latvijā ir, patlaban nav iespējams pateikt. Proti, lai gan saskaņā ar Brāļu kapu komitejas sarakstu to ir vairāk nekā 300, dabā daudzu šo vēstures liecību jau sen vairs nav. Piemēram, Alūksnē pēc saraksta jābūt 18 pieminekļiem, bet realitātē ir 14.
"Mēs esam par to pašvaldībā diskutējuši un apzinājuši vietas, uz kurām likums attieksies un tālāk arī ar demontāžas darbiem strādāsim pēc tā, kā ir noteikts likumā un pēc šī te saraksta. Šie 14 ir lielākoties piemiņas akmeņi vai piemiņas plāksnes."
Salīdzinoši daudz – deviņi – šādi objekti ir Liepājā. Pamanāmākais no kuriem atrodas kanālmalā. Ņemot vērā, ka šim objektam esot mākslinieciskā vērtība, vēsturnieki ieteikuši to nesagraut, bet pārvietot.
"Vēsturnieku viedoklis ir, ka šis objekts būtu jānovāc un ir jautājums ir, kur tas būtu liekams. Tika minēti kapi, kas būtu atbilstošākā vieta vai kā piemērs tika minēta Liepāja, kur no visas valsts salikti šie te pieminekļi. Gaidām arī valdības regulējumu, jo gribam saprast, kādas ir šīs te procedūras – iepirkums jātaisa vai nē un kā finansēs."
Saeima noteikusi, ka vērtīgās pieminekļu daļas drīkstēs nodot glabāšanai muzejiem, taču, lai izvairītos no iespējas objektus saglābt, ir aizliegts tos pārvietot. Tas varētu sarūgtināt Rēzeknes domi, kura pirms dažām dienām ārkārtas sēdē tā dēvēto Aļošas pieminekli lēma pārvietot uz karavīru kapiem, tādējādi cerot pasargājot to no nojaukšanas. Kas tagad ar objektu notiks – Rēzeknes domē komentēt šonedēļ atteicās.
Precīzs nojaucamo pieminekļu saraksts Ministru kabinetam jāizveido līdz jūlija beigām. Saglabāt būs ļauts piemiņas objektus, kas atrodas kritušo karavīru vai kara upuru apbedījuma vietās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
