Valkas maciņš teju izsmelts – pēc dažiem mēnešiem var aptrūkties nauda pabalstiem
Pēdējos gados vairākas Latvijas pašvaldības saskarušās ar pamatīgām finansiālām problēmām. Skaļākais gadījums bija Rēzeknes pilsēta, taču sāpīgus, faktiski krīzes soļos izdevumu mazināšanā nācās spert arī, piemēram, Talsiem.
Pēdējā laikā uzmanības centrā ir Valkas novads. Nodokļu parāds, kavēti maksājumi piegādātājiem. Pērnajā rudenī premjeres uzdevumā šajā Latvijas ziemeļu vietvarā viesojās par pašvaldībām atbildīgais ministrs. Smagas sarunas gan todien, gan šodien. Risinājuma joprojām nav, un Valkas mērs Rīgā sasaucis preses konferenci. Tieši galvaspilsētā izšķirsies šīs pierobežas pašvaldības liktenis. Valka prasa atsevišķu gandrīz 700 tūkstošu eiro dotāciju no valsts, lai savilktu galus kopā. Citādi jau drīzumā būs grūtības izmaksāt pabalstus.
"Vasarā, ja nebūs šīs papildu naudas, visticamāk, mēs sāksim kavēt ne tikai uzņēmējiem maksājumus, bet sāksim kavēt arī atbalstu iedzīvotājiem. No valsts viedokļa mēs runājam par ļoti niecīgu summu. No mūsu iedzīvotāju viedokļa tā ir ļoti būtiska lieta. Ja to neiedod, tad iedzīvotāji, īpaši neaizsargātākā daļa, jutīs, ka ir slikti."
Pēc mēra klāstītā, neesot tā, ka pašvaldība būtu nejēdzīgi saimniekojusi un tagad cerot uz kaut kādu dāvanu. Jau tagad, piemēram, sakārtots skolu tīkls, starp līderiem ēku siltināšanā. Patiesībā stāsts esot krietni senāks un sarežģītāks, sakņojoties unikālajā Valkas statusā kā faktiski vienai pilsētai ar turpat otrpus robežai esošo Igauniju.
Pēc vietvaras vadības aplēsēm, teju piektā daļa tās iedzīvotāju deklarējusies Igaunijas pusē, un tas tiešā veidā ietekmē pašvaldības rocību. Valkai šogad esot bijis zemākais ienākumu pieaugums no visām pašvaldībām, kas ne tuvu nenosedzot izdevumu kāpumu. Tieši šis aspekts būtu jārisina ilgtermiņā, ārpus tūlītēji nepieciešamās palīdzības.
Strupceļš – tā vienā vārdā Valkas mērs raksturo pašreizējās sarunas ar Finanšu ministriju. Valsts maciņu turētāji atzīst, ka patlaban mazākajā Latvijas pašvaldībā ir lielākās naudas nedienas starp visām mūsu vietvarām, taču izeja esot.
Tiesa gan, ne tāda, uz kādu cer Valkas vadība. Finanšu ministrijā uzsver, ka patlaban plānā esot atlikt vietvaras parāda pamatsummas maksājumu 370 tūkstošu eiro apmērā.
"Protams, mēs redzam, ka tas nav ilgtermiņa risinājums. Mēs lūdzam pašvaldību pārskatīt 2026. gada budžetu, lai 2026. gadā pašvaldību spētu gan pildīt savas funkcijas, gan arī norēķināties par kavējumiem."
Valkā gan nesaredz iespējas izķepuroties ar taupības pasākumiem. Ja nesanāks pa durvīm, mēģinās pa logu jeb, ja neizdosies vienoties ar valdību, pašvaldības mērs gatavs apelēt pa tiešo pie Saeimas deputātiem šajā vēlēšanu gadā. Nav izslēgtas arī kādas publiskas akcijas.
"Man ir diezgan daudz biedrības, kuras mēs turpinām atbalstīt. Finanšu ministrija mums saka, ko mēs vispār naudu prasām, kamēr atbalstām kultūru un sportu, bet, ja aktīvus cilvēkus mēs neatbalstīsim un kaimiņi atbalstīs, viņi aizmuks no Valkas… Biedrības prasa, kāpēc es nerīkoju piketu Rīgā. Viņi ir gatavi arī ielas bloķēt un ceļus, un tā tālāk."
Sagaidāms, ka drīzumā Finanšu ministrijas ziņojumu pa Valkas finansiālo situāciju skatīs valdībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
