Valmieras pilsdrupās atrastas vairāk nekā 200 senlietas

Valmieras pilī atrastie priekšmeti anogādāti uz Latvijas vēstures institūtu, kur pašlaik notiek to izpēte.

Senlietas pārsteidza arheologus ar savu dažādību. Daudzi atradumi Vidzemes smiltīs ir saglabājušies ļoti labi. Piemēram, uz bronzas rokassprādzes skaidri nolasāms latgaļu ornaments. Tas vēlreiz apstiprinot to, ka viduslaikos Vidzemē dzīvoja latgaļu ciltis. Un ka vietējie – strādāja pie vāciešiem.

"Vietējiem Vidzemē dzīvojošiem latgaļiem 13. gadsimtā raksturīga sakta. Būtībā vienkāršo strādnieku masa noteikti bija vietējie. Protams mūrnieki tie varētu būt vācu tautības. Bet tik daudzus strādniekus ieviest no Vācijas tajā laikā ir ļoti liels risks. Viņi ir jābaro, viņi ir jāuztur, viņus var palaupīt," saka arheologs Rūdolfs Brūzis.

Valmieras pilī ir atrasts daudz latviešiem raksturīgu sadzīves priekšmetu. Zinātnieki pieļauj, ka pils būvniecībā un apsaimniekošanā iesaistītie latviešu strādnieki esot dzīvojuši tur pat uz vietas atsevišķā koka ēkā.

"Mēs nevaram nodalīt, ka lūk tikai vietējie iedzīvotāji bija pilnīgi pakļauti. Ka viņi tomēr zināmā mērā pastāvēja līdzās, sadarbojās ar šo vācu varu. Un ja pilī rezidējošie bruņinieki ielaiž vietējos pilī, tātad šī uzticība ir bijusi diezgan liela starp diezgan šķirtām kopienām," pauž arheologs.

Pilsdrupās arī iespējams atrasta vieta, kur tika glabātas pulvermucas. Ir vairāki ieroču fragmenti, kā arī muskešu lodes no svina. Tas pierāda to, ka 13.-14. gadsimtā Valmieras pils bija nopietns politisks centrs, kuram bija militāra un saimnieciska nozīme.

"Tas papildina zināšanas par pili. Jo diemžēl ir sanācis tā, ka Valmieras pilsēta ir degusi vairākkārtīgi, ir izdedzis viss arhīvs, līdz ar to līdz 17. gadsimta beigām mēs ļoti maz zinām par pili no dokumentālās puses, tādēļ šie arheoloģiskie izrakumi ir kā medus maize mēs varam vismaz atkal kaut ko likt kopā un šķetināt noslēpumus," teic vēsturniece Liene Rokpelne.

Pilī ir atrasti arī vēlāku vēsturisko slāņu priekšmeti. Valmieras pilī ir atrastas ļoti daudz baltā māla pīpes, kas, visticamāk, tolaik tika importētas no Holandes. Šis priekšmets ir datējams ar 17.-18. gadsimtu. Jo tolaik smēķēt bija modē.

Pēc izpētes Latvijas vēstures institūtā, senlietas atgriezīsies Valmieras pilī, lai kļūtu par muzeja eksponātiem. To izstāde vērs durvis oktobrī. Arheoloģiskie izrakumi šajā vietā vairs netiks veikti un Valmieras pils ziemeļu korpusa drupas tiks iekonservētas.