Uz saturu

Valodas eksāmenam pieteikusies mazāk nekā desmitdaļa no tiem, kam tas jākārto

2023. gada 13. februārī 20:00

Divu nedēļu laikā latviešu valodas pārbaudei, kas ir obligāta prasība, lai Krievijas pilsoņi Latvijā varētu uzturēties pēc septembra, pieteikušies vairāk nekā 2000 cilvēku. Tas ir mazāk par desmito daļu no tiem, kuriem eksāmens jākārto, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Imigrācijas likumā pērn ietvertā norma paredz, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā turpmāk piešķirs tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri var pierādīt savas latviešu valodas prasmes vismaz A2 līmenī. Pretējā gadījumā no 1. septembra aptuveni 18 000 Krievijas pilsoņu draud uzturēšanās atļaujas anulēšana. Latviešu valodas pārbaudēm Krievijas valstspiederīgie var pieteikties jau otro nedēļu un Valsts izglītības un satura centrs vidējie dienā saņemot ap 200 šādu pieteikumu.

Liene Bērziņa
Valsts izglītības satura centrs pārstāve

"13. februāra rītā pieteikušies ir kopumā nedaudz virs 2000, ja precīzi – 2021 pretendents ir reģistrēts. Tas kopā visā Latvijā. Ja apskatāmies atsevišķi pa pilsētām, kurās ir iespējams reģistrēties, tad Rīgā tie būtu 1257, Daugavpilī – 372. savukārt Liepājā – 122."

Vienlaikus pamazām pieaug arī  to krievu skaits, kuri no pārbaudēm cenšas izvairīties, saņemot medicīnisko izziņu. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs janvārī saņēmis 37, bet februārī jau 60 pieteikumu. Līdz šim gan diagnoze, kas testu ļauj nekārtot – piešķirta vien 22 cilvēkiem.

Sandra Pūce
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja

"Pārsvarā tomēr ir gados vecāki, padzīvojušāki cilvēki, kuri jau ir ārstējušies. Ir demences, organisma personības traucējumi ar dažāda plašāka spektra traucējumiem. Tā kā tie, kas jau ir ārstējušies, jau bijuši pie speciālista. Mēs ceram, ka nebūs liels pieprasījums, jo mums arī nav tādas jaudas, lai varētu visus apkalpot."

Narkoloģijas centrā gan uzsver, šādu atzinumu var izsniegt ikviens psihiatrs vai rehabilitologs. Tādēļ, visticamāk, atzinumu skaits, kas ļauj latviešu valodas pārbaudi nekārtot, ir krietni lielāks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus pirmdien, 13. februārī, koalīcijas sanāksmē pārrunāts iekšlietu ministra Māra Kučinska rosinājums  uzturēšanas atļaujas prasības mīkstināt. Proti, ņemot vērā bažas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) var nespēt tikt galā ar Krievijas pilsoņu pieplūdumu, ministrs rosina latviešu valodas prasmju pārbaudi ieviest pakāpeniski, ne līdz 1. septembrim. Šāds piedāvājums šodien izklāstīts arī koalīcijas sanāksmē, kur gan viennozīmīgs atbalsts panākts netika.

Edgars Tavars
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs

"Tas, pie kā turpinās sarunas, par šo tehnisko piedāvājumuun risinājumu tā, lai kvalitatīvi mūsu attiecīgās institūcijas varētu šo procesu un savu uzdevumu kvalitatīvi veikt. Pie tā arī eksperti, dažāda līmeņa institūcijas šobrīd strādā."

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis iepriekš paudis, ka atbalstu savam rosinājuma meklēs arī opozīcijā. Šodien gan koalīcijas sarunās šāda iespēja noliegta.

Jānis Dombrava
"Nacionālās apvienības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks

"Tuvākajā laikā turpināsies sarunas un diskusijas par šo jautājumu. Bet nebūs tā, ka šādi grozījumi tiks virzīti uz izskatīšanu cerībā, ka tie varētu gūt kādas vienas vai otras opozīcijas partijas atbalstu."

Ja Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus izmaiņas netiks veiktas, tiem klātienes latviešu valodas pārbaudēm jāpiesakās līdz 24. martam. Klātienes pārbaudes plānots sākt no aprīļa vidus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm