Valsts finansējumu novirzienu skolām turpinās – tas būs atkarīgs no dažādu kritēriju izpildes

Rīgas 6. vidusskola ir viena no 45 skolām Latvijā, kurā īsteno padziļināto mācību programmu. Šeit tā ir mūzika, bet citur māksla, valodas, matemātika vai kas cits. Par padziļinātajām programmām skolām arī piemaksā, taču pagājušā valdība lēma, ka līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu no 2021. mācību gada skolas vairs papildu finansējumu nesaņems.

Maija sākumā par to neapmierinātību izrādīja gan pašu skolu pārstāvji, gan vecāki. Viņi uzskata, ka bez papildu finansējuma skolas vairs nespēs piedāvāt gadiem izkoptās izglītības programmas. Trešdien Izglītības un zinātnes ministrija pie sevis bija aicinājusi skolu pārstāvjus, un kompromisu izdevās rast. Finansējums būs arī turpmāk, taču skolām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

"Šādas izglītības programmas izstrādes gadījumā izglītības iestāde arī paredzētu savus īpašus mērķus, savus īpašus uzdevumus, ko tā vēlas sasniegt ar šādas programmas īstenošanu. Un, protams, arī noteiktus rādītājus, kam būtu jāpārsniedz valstī noteiktie vidējie, standartā definētie rādītāji," norāda izglītības ministre Ilze Šuplinska (JKP).

Novirzienu skolām papildu finansējums veido 20-30%, atkarībā no īstenotās programmas. Lielāks finansējums nepieciešams, jo, piemēram, mācot mūziku, tiek veidotas individuālās instrumentu apguves stundas, citas skolas veido mazākas grupu nodarbības vai apvienotās stundas, kas izmaksā dārgāk.

"Mēs domājam, ka šim finansēšanas modelim varētu būt triju gadu periods, proti, līdzīgi, kā ir ģimnāzijām. Proti, ka divas reizes ģimnāzijas tiek brīdinātas par šo kvalitatīvo kritēriju neizpildi. Un tas var mainīt arī šo statusu. Šeit varētu būt līdzīgi," skaidro Šuplinska.

Viena no skolām, kas līdz šim iebilda pret finansējuma pārtraukšanu, ir Jelgavas 4. vidusskola, kas jau gadiem padziļināti piedāvā apgūt mūziku. Skolas direktors Agris Celms saka, ka šobrīd bažas par nākotni ir nedaudz ir kliedētas: "Mūs apmierina dialoga sākums. Mēs esam sadzirdēti, notiek dialogs. Vairs nav diskusiju par to, vai šī programmas ir vērtība, šis jautājums jau ir nolikts malā. Tātad šobrīd ir runa vairs tikai par šīm problemātiskajām niansēm, kritērijiem un pārējām detaļām."

Bet Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece joprojām pauž nelielas bažas par šo skolu nākotni ilgtermiņā: "Vienlaikus atskatoties uz to vēsturisko skatījumu, ka tie ir 50 un citām skolām 60 vai pat vairāk gadu, jautājums ir, kā mēs nākotnē redzam šāda tipa skolu pastāvēšanu. Jo nebūtu pareizi koncentrēt spēkus katru gadu vai ik pa trīs gadiem, lai atkal no jauna pierādītu to, kas 50, 60 gadu laikā jau sevi ir apstiprinājis."

Šobrīd Latvijā ir 45 novirzienu skolas, kuras saņem valsts finansējumu, bet vēl 83, kuras strādā ar savām programmām, naudu par to nesaņem. Arī šīs skolas pēc jauno kritēriju ieviešanas varēs pieteikties uz valsts finansējumu. Tamdēļ pastāv iespēja, ka novirzienu skolu skaits varētu augt, līdz ar to pieaugtu arī nepieciešamais valsts finansējums.