Valsts iestādes vēstules iedzīvotājiem raksta nesaprotamā valodā; rosina to mainīt

Vēstule ir svarīgs saziņas rīks. No rakstītāja izpratnes par labu vēstuli ir atkarīgs saziņas rezultāts, klienta apmierinātība un valsts pārvaldes tēls. Šie vārdi ievada vēstuļu rakstīšanas rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palīdzēt ierēdņiem uzrakstīt ne vien lietišķu, bet arī viegli uztveramu vēstuli.

Par to, ka ierēdņiem šādas vadlīnijas lieti noderētu, savā darbā ir pārliecinājušies Latviešu valodas aģentūras darbinieki.

Dite Liepa

Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste

Patiešām ir jāatzīst, ka tās tiek rakstītas sarežģītā, samudžinātā valodā, garos teikumos, kur citāts seko citātam, kur neviens nav pievērsis uzmanību stilam.

Līdz ar to nepieciešamība uzlabot valsts iestāžu saziņu, viņasprāt, ir acīmredzama.

Dite Liepa

Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste

Lai nav tā, ka cilvēks saņem vēstuli un nesaprot. It kā jau latviski ir rakstīts, bet rakstīts tik sarežģīti un smagnēji, ka patiešām ir grūti saprast.

Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijās ir izklāstīti mūsdienīgas saziņas principi, lai vēstules būtu ar skaidri formulētu mērķi un adresātam draudzīgā valodā uzrakstītu saturu.

Kā stāsta Valsts kancelejā, tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc vadlīnijas ir izdotas.

Daina Vaivare

Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

Mums nevajadzētu pārcelt to smagnējo juridisko frazeoloģiju vēstulēs. Mums vienkārši vajag atrast šos vienkāršos, dzīvos vārdus, kā pašiem saprast, ko mēs esam uzrakstījuši. Un mēs ceram arī, ka tie cilvēki, kas lasīs, labāk sapratīs vēstuli.

Rokasgrāmata sniedz daudz konkrētu padomu, kuri ir izklāstīti vairāk nekā 20 lappusēs. Vai vadlīnijas tiešām uzlabos valsts iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem, lingviste Dite Liepa saka – tas atkarīgs no katra ierēdņa attieksmes.

Valsts kancelejas darbinieki neplāno kontrolēt, vai valsts iestādes vadlīnijas tiešām izmanto, bet izsaka cerību, ka bez ievērības tās nepaliks.