Valsts valodas eksāmens: viens no lielākajiem tā kārtotāju izaicinājumiem ir rakstītprasme

Pieteikties kārtot latviešu valodas eksāmenu, kas nepieciešams, lai saņemtu atļauju arī turpmāk dzīvot Latvijā, Krievijas pilsoņi varēja divos piegājienos pavasarī un vasarā. Kopumā tas bija jāizdara gandrīz 18 tūkstošiem cilvēku, no kuriem pārbaudei reģistrējās vairāk nekā 13 000. Reāli uz eksāmenu ieradās mazāk cilvēku, taču daļai iemesli attaisnojoši, tādēļ vieta rindā uz pārbaudes darbu nav zaudēta.

Liene Voroņenko

Valsts izglītības satura centra vadītāja

"Par attaisnojošiem iemesliem šobrīd tiek uzskatīta ģimenes ārsta izziņa vai dokumentācija kopā ar stacionāra izrakstiem, kas pamato cilvēka esamību stacionārā tajā brīdī, kad noteikta valsts valodas prasmes pārbaude vai arī darba devēja sniegta izziņa, ka konkrētais pretendents eksāmena laikā bijis darba pienākumu veikšanā ārpus Latvijas."

Lai eksāmenu ieskaitītu, jāsavāc vismaz 60% katrā no četrām tā daļām.

Apkopotā statistika liecina, ka pārbaude pārāk grūta izrādījusies 61% Krievijas pilsoņu. Ja šķetina vērtējumus sīkāk, redzams, ka tīri labi veicies ar lasīšanas un klausīšanās daļām, taču sliktākais sniegums rakstīšanā, kur, piemēram, brīvā formā jāuzraksta vēstule.

"Mums neuzrādās īpašas atšķirības attiecībā uz nokārtojušiem vecuma grupā 65 un 75, proti, tendences visās vecuma grupās ir līdzīgas, kā arī attiecībā uz nacionālajām piederībām nav konstatējamas nekādas anomālijas, respektīvi, rakstītprasme ir viens no lielākajiem izaicinājumiem jebkuram valsts valodas prasmes kārtotājam," atzīst Valsts izglītības satura centra vadītāja.

Šobrīd atkārtotam mēģinājumam pieteikušies sešarpus tūkstoši Krievijas pilsoņu un viņiem valsts garantē iespēju to izdarīt līdz novembra beigām, jo viņi interesi par eksāmenu izrādīja noteiktajos termiņos. Tomēr ikviens Krievijas pilsonis uz valodas pārbaudi var pieteikties arī regulārajā kārtībā, tikai tad jārēķinās, ka rindā jāgaida aptuveni divi mēneši.

Taujāta par ieceri samazināt eksāmena kārtošanas vecumu līdz 65 gadiem, VISC vadītāja bija skeptiska, sakot, ka šajā vecuma grupā esot arī daudz citu valstu pilsoņu, kas pie mums ir nodarbināti, piemēram, tirdzniecības vai transporta nozarē strādājošie.

"Mēs uzskatām par nepieciešamību saglabāt šo valodas prasību pārbaudi, jo tādā veidā mēs garantējam, ka latviešu valodas lietošana kopumā tiek nodrošināta tādās jomās, kas mums ir kritiski svarīgas, tas nozīmē arī apkalpojošajā sfērā," viņa uzsvēra.

Saeimas atbildīgā komisija šodien skatīja Iekšlietu ministrijas iesniegtos grozījumus, kas paredz atļaut Krievijas pilsoņiem pagarināt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz vēl diviem gadiem. Deputāti lēma, ka šādas tiesības būs tikai tiem, kas vienreiz valsts valodas pārbaudi jau kārtojuši vai to nav darījuši attaisnojošu iemeslu dēļ. Galīgais balsojums Saeimā šajā jautājumā vēl tikai gaidāms.