Ceturtdien, 4. jūlijā, atzīmējot ebreju genocīda upuru piemiņu, Valsts augstākās amatpersonas kopā ar ebreju kopienu pulcējās un guldīja ziedus pie Holokausta memoriāla Rīgā, Emīlijas Benjamiņas ielā 25. Antisemītisms, naids, konflikti un vardarbība nav tikai pagātne, tā piemiņas brīdī uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa piemiņas brīdī akcentēja, ka holokausts ir atstājis neizdzēšamu rētu, kas stiepjas pār visu Eiropu, ieskaitot Latviju, kas zaudēja daļu Latvijas ebreju kopienu, zaudēja cilvēkus, kuri veidoja Latvijas sabiedrības pamatus un labklājību.
"Mūsējo piemiņa. Tās bija Latvijas ģimenes, arī bērni, sirmgalvji, kuri kļuva par absolūtā ļaunuma upuriem. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai un visai ebreju tautai," sanākušajiem norādīja Siliņa.
Evika Siliņa
premjerministre
"Nevainīgu cilvēku masu slepkavības notika Biķernieku un Rumbulas mežos un citviet. Šiem noziegumiem nav noilguma. Tie nedrīkst atkārtoties. Tos nedrīkst aizmirst. Tagad un mūžīgi mūžos Latvija pieminēs holokaustā nogalinātos ebrejus un viņu ciešanas. Tas ir mūsu svēts pienākums un atbildība."
Viņa klāstīja, ka Latvija konsekventi ir nosodījusi 20. gadsimta totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci. Tāpat vienmēr tiks godināti drosmīgie Latvijas cilvēki, kuri glāba savus līdzcilvēkus, riskējot ar pašu dzīvību. Pateicoties Latvijas vēsturnieka, holokaustā izdzīvojušā Marģera Vestermaņa mūža darbam, Latvijā apzināti ap 700 ebreju glābēju, kuri pelnījuši visaugstāko cieņu un pateicību, uzsvēra premjere.
Tāpat viņa akcentēja, ka Latvija un citas valstis ir daudz darījušas, lai vairs neatkārtotos "šausminošie pagātnes notikumi", kuru sekas turpinām izjust. Siliņa aicināja noliekt galvas holokausta upuru priekšā, vienmēr rūpīgi sargāt viņu piemiņu, mācīt par Latvijas vēstures tumšajiem gadiem saviem bērniem un iestāties par cilvēktiesībām, demokrātiju un likuma varu.
Genocīdu upuru piemiņas dienā 4. jūlijā Rīgā piemiņas brīdis tika aizvadīts Holokausta memoriālā. Vietā, kur agrāk atradās Lielā Horālā sinagoga.
1941. gada 4. jūlijā, pēc tam, kad Rīgu bija ieņēmuši nacistiskās Vācijas spēki, vācu armija nodedzināja piecas no sešām Rīgā ebreju sinagogām. Liesmās tika nonāvēti vairāki tūkstoši ebreju.
Pēc Otrā pasaules kara sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1988. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemiņas akmens ar Dāvida zvaigzni, bet pirms 30 gadiem atklāts memoriāls, kura arhitekts ir Sergejs Rižs.
Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.
4. jūlijā Rīgā, pieminot genocīda upurus, Rīgā notika arī biedrības "Samir" un Rīgas Geto , kā arī Holokausta muzeja rīkotais pasākums "Dzīvo gājiens".
Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
