Latvijas vasara ir par īsu ne tikai atpūtniekiem, bet arī zivju pētniekiem. Tāpēc šajos trijos mēnešos viņiem darba ir pilnas rokas. Kā notiek zivju pētīšana dabā, un ko zinātnieki dara upju parauglaukumos?
Ar vairākām kastēm rokās "Bior" zivju pētnieku komanda dodas dziļi mežā Ķekavas novadā pie pēdējā, vienpadsmitā, Bērzenes upes posma, kas šajās dienās jāizpēta.
Zivju pētnieki Kaspars Abersons un Amanda Tropa veiks zinātnisko elektrozveju Bērzenes upē. Šādā veidā var veikt zivju sugu skaita uzskaiti, lai meklētu kādas ekoloģiski nozīmīgas sugas dzīvo konkrēti šajā upes posmā.
Bērzenē zivju pētnieki ir atraduši galvenokārt strauta foreli. Kādreiz Bērzene ietecēja Sausajā Daugavā, tagad tur ir uzbūvēts Rīgas HES un ietecēt vairs nav iespējams, tur ir dambis. Bet tika izrakts speciāls kanāls, un Bērzene tek pa betona sili uz Sauso Daugavu. Tāpēc šo upi "pieskata" gan zivju pētnieki, gan "Latvenergo" vides aizsardzības speciālisti.
"Bērzene ir piemērots ceļotājs zivju nārstam un ir diezgan tuvu mūsu HES, bet, tā kā tur ir saglabājusies diezgan liela, laba vērā ņemamā suga, tad gribam, lai zivis tiek augšā un šeit dziļāk var nārstot," saka "Latvenergo" vides aizsardzības speciāliste Anna Lankovska.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēdējo divu dienu laikā zivju pētnieku komandai bija jāizpēta 11 upju parauglaukumi. Visu upi apzvejot nav iespējams un arī nevajag, Kaspars Abersons stāsta. Pietiek ar šiem parauglaukumiem. Tika noķertas 10 zivtiņas, kurus zivju speciālisti nomēra un palaiž atpakaļ upē. Šā darba mērķis uzstādīt upes veselības diagnozi.
"Kas ar to ir un ko varētu darīt, lai upes veselību uzlabotu, upes un zivju faunas veselību. Bērzene ir pacients ar šausmīgi labu veselību. Šeit acīmredzot ir gruntsūdeņi ar zemu temperatūru un sugu ziņā lieliska zivju fauna," norāda "Bior" iekšējo ūdeņu pētnieks Kaspars Abersons.
"Bior" zivju pētnieku komanda darbus Bērzenes upē ir pabeigusi, paliek papīra darbi un datu analīze, kas tiks veikti rudenī. Bet priekšā vēl ir darbi citās upēs.
