Vecāki ved bērnus saņemt neatliekamo palīdzību, lai gan tā nav neatliekama

Tie sīči ar jau tagad ir kļuvuši vārgāki nekā agrāk, ēdot visādus džankfūdus un nesportojot imunitāte un veselība būs nekāda.

Nu bet SPKC ir ārsti kas cilvēkiem ir iedvesuši nāves bailes no saaukstēšanās - lai tagad kopā ar visu musoru un kariņu varzu dodās cilvēkiem palīgā.

Ārsti vienkārši negrib strādāt! Kur tad paliek Hipokrāta zvērests? kaķim zem astes!

Varbūt tas ir tādēļ,ka aptiekās vairs nav nopērkami pretdrudža sīrupi bērniem?? Un antibiotikas sīrupi arī ir deficīts?? Ielaiž pneimoniju un tad brīnās,ka slimnīcas pārpildītas. Nesaprotu,kas vispār notiek,tas tā speciāli??

Aizvedu bērnu pie ģim.ārsta,kad viņam bija temperatūra pirmo dienu un klepus.Uzbļāva-ko te nāk,kad nekas nekaiš,tik rindu veidojot.Cītīgi dzērām klepus zāles u.tt.Pagāja četras dienas,temperatūra nepāriet,klepus paliek riebīgāks.Aizejam pie ģim.ārsta atkal sāk kaunināt,kā tā var kā ielaiž līdz plaušu karsonim.Tad arī pateicu visu,ko domāju.No tā brīža bērnu vedu jau slimības agrīnā stadījā un pieprasu,lai taisa analīzes un rentgenu.

Jau no astoņdesmitajiem pagajuša gadsimta nekas uznemsanā nav mainijies!
Tikai kategoriju dalījums.
Un lielakais notikums!
Bērni nākotne Mūsu ir bez bernu dakteriem.
Priekškam dakteri, ja nebūs tak bērnu.

Ir bijis gadījums, ka bērns tiek aizsūtīts mājās ar meningītu. Kad pēc diennakts atkārtoti tiek atvests uz slimnīcu, tad pārmet, ko nebraucāt ātrāk.

Varētu padomāt, ka vecāki tur sava prieka pēc brauc, klačiņu uzsist. Ja tā paskatās, cik vispār Latvijā ir slimnīcas, kas ir domātas bērniem? Dažus gadus atpakaļ, viens ārsts ieteica, vecākiem ,pašiem uz savu galvu bērnus neārstēt un visādas gudrības no interneta nemācīties, apmeklēt ārstus nevis dziedināt pēc saviem ieskatiem, jo kam tad ārsti ir domāti?

Reizēm sāk tracināt, ja aizved uz slimnīcu, tad pārmet, ko naf... vedi. Ja neaizved, tad nobrauc pa ausīm, ko uzreiz nav atvests, ka nu viss ir ielaists. Kad skaidro, ka ar ārstu sazinājies pa telefonu, tad tev atcērt, ka ārsts jau caur trubu ne sū.... neredz, ka bērnam bija nepieciešamas recepšu zāles. Bet ģimenes ārstu brīvdienās sazvanīt nevar un svešs nevienam zāles neizrakstīs, tikai ieteiks, pat nezinot, vai tās ieteiktās zāles bērns maz panes.

Ārstiem slims bērns ir VIENS NO, bet vecākiem, iespējams, Vienīgais, tāpēc var saprast trauksmi un nemieru, par ko nevajadzētu pārmest. Tikai problēmas atklājas vairākas- ģimenes ārsts ne vienmēr ir pieejams (darbalaiki, rindas), bet vislielākā ir tā, ka vecāki mēdz būt ļoti nezinoši. Pats esmu dzirdējis, ka jaunie smīn par zāļu tējām, tautas lidzekļiem, ko iesaka kaut vecmāmiņas, kas līdzētu slimību sākumā vai pat pirms saslimšanas. Un Šad un Tad tas pat nav uztraukums, bet savu rūpju pārlikšana uz citiem, bet skaidrs, ka visvairāk cieš saslimušie bērni.