Vecrīgā aizvadīts Krusta ceļš – tradīcija, kas kristiešiem ļauj dalīties dzīves smagumos un cerībās
Desmitiem cilvēku ceļā uz baznīcu daudziem rokās grāmatiņas ar lūgšanām, kas izskanēs ceļā.
Pie svētā Jēkaba katedrāles skan kristīgās dziesmas, un ļaudis sāk pulcēties, lai tuvākās stundas pavadītu dziļās garīgās pārdomās.
"Tas ir mīlestības gājiens, jo mums nav jācīnās, kura baznīca tic pareizāk. Kristus ciešanas savieno visus kristīgos zarus. Tāpēc gaidu šos svētkus, brīžus, būt kopā ar brāļiem un māsām no citām tradīcijām."
"Nedomājam tikai par pagātnes notikumiem – evanģēlijs liek mums skatīties uz priekšu ar cerību, jo Kristus jau ir uzvarējis, bet mēs esam vēl tikai svētceļnieki šajā ceļā."
Krusta ceļā piedalās arī cilvēki, kuriem kristīgā ticība ir kā patvērums pēc smagiem kritieniem un likteņa pārbaudījumiem. Bērna zaudējums, depresija, atkarību problēmas – starp sanākušajiem daudziem ir nācies nest smagu krustu. Klausoties līdzcilvēku liecībās par pārciesto, pat rūdītiem vīriem asaras slīd pāri vaigiem.
"(Jaut: Kas ir tas īpašākais šajā gājienā?) Ticība, cerība un paļāvība, un kopības sajūta. Lūgsimies par mieru. Par mieru arī Ukrainā, jo viņi jau asiņo arī mūsu dēļ."
"Es spēlēju videospēles, biju nepaklausīgs cilvēks, tagad eju uz baznīcu. Ir jauni, pozitīvi cilvēki, jaunas kalpošanas, jauns skats uz dzīvi. Iesaku ikvienam, kam ir depresija un problēmas, nākt uz baznīcu klausīties sprediķus – izskaidro rakstus, vieglāk Dieva vārdu uztvert."
"Parādīt citiem cilvēkiem, iedvesmot, ka neesam maz. Tā ir mīlestība, brīvība, prieks tikai caur tādām ciešanām, briesmīgu sākumu, bet tas ir sākums kaut kam skaistam."
Krusta ceļā katrā pieturā ticības brāļus un māsas uzrunāja kāds cits runātājs, ļaujot pārdomāt kā Svētajos rakstos pausto, tā savu dzīvi. Noslēgums tradicionāli – Doma laukumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
