"Ātras laimes nebūs." Pēc vēlēšanu eiforijas sekos grūti lēmumi, uzsver politoloģe

TV3 raidījumā "900 sekundes" Metla-Rozentāle atzina, ka lielākais pārsteigums bijis tieši Apvienotā saraksta rezultāts. Pēc viņas domām, līdz šim dominēja priekšstats, ka nākamā Saeima būs sadrumstalota un valdības veidošana varētu kļūt sarežģīta. Taču vēlētāji izvēlējušies citādu scenāriju.

Metla-Rozentāle uzskata, ka šāds rezultāts var būt pat labvēlīgāks Latvijai nekā sākotnēji gaidīts. "Rezultāts ir, iespējams, pat Latvijai kopumā labāks, nekā mēs prognozējām," viņa teica.

Politoloģe skaidroja, ka tagad būs daudz vieglāk noteikt politisko atbildību par valdības darbu. "Būs šis viens spēks, kuram būs atbildība un no kura mēs arī šo atbildību varēsim prasīt," uzsvēra Metla-Rozentāle.

Vienlaikus viņa noraidīja pieņēmumu, ka vēlētāji vienkārši noticējuši kārtējiem priekšvēlēšanu solījumiem. Pēc ekspertes domām, sabiedrība balsojusi ne tikai par pārmaiņām, bet arī par samērā pragmatisku redzējumu.

Politoloģe arī brīdināja no pārlieku lielām cerībām, ka jaunās Saeimas vairākums spēs ātri atrisināt gadiem uzkrājušās problēmas.

"Skaidrs, ka ātras laimes nebūs," sacīja Metla-Rozentāle, komentējot priekšvēlēšanu laikā izskanējušās gaidas par straujām pārmaiņām.

Viņas ieskatā vēlētāji nedrīkst sagaidīt, ka viens politiķis vai viena partija spēs īsā laikā atrisināt visas valsts problēmas. "Iespējams, viena daļa vēlētāju gaida, ka Kulberga kungs zina risinājumu un uz rītdienu viss būs skaisti. Skaidrs, ka ātras laimes nebūs," uzsvēra politoloģe.

Pēc viņas teiktā, jaunajai valdībai nāksies pieņemt arī sarežģītus un nepopulārus lēmumus, tostarp runāt par izdevumu samazināšanu un iespējamiem nodokļu jautājumiem, kuru rezultāti būs jūtami tikai ilgākā termiņā.

Pēc Metlas-Rozentāles domām, ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē liek domāt ne tikai par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldē, bet arī par daudz plašākām reformām. Pēc politoloģes teiktā, daļa no šiem lēmumiem īstermiņā var izraisīt vēlētāju neapmierinātību.

Runājot par valdības veidošanu, eksperte par ticamāko scenāriju uzskata Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Jaunās Vienotības" sadarbību. "Manuprāt, tā ir visreālākā iespēja," sacīja Metla-Rozentāle.

Viņa uzsvēra, ka Apvienotā saraksta iegūtais mandātu skaits būtiski maina spēku samēru koalīcijas sarunās. Pēc viņas domām, "Jaunā Vienotība" vairs nav situācijā, kurā bez tās nav iespējams izveidot valdību. Tas nozīmējot, ka Apvienotajam sarakstam būs lielāka rīcības brīvība un mazāks partneru spiediens.

Komentējot Aināra Šlesera (LPV) pausto gatavību sadarboties ar Apvienoto sarakstu, politoloģe gan pauda skepsi par LPV izredzēm nonākt valdībā. "Apvienotais saraksts jau diezgan skaidri ir teicis, ka tas neredz sadarbību koalīcijas ietvaros ar "Latviju pirmajā vietā"," sacīja Metla-Rozentāle.

Viņas ieskatā daudz ticamāk ir tas, ka LPV atsevišķos balsojumos varētu atbalstīt jaunās valdības iniciatīvas, nevis kļūt par koalīcijas partneri.

Tāpat eksperte norādīja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem būs darbs ar ievērojamo jauno deputātu skaitu. Apvienotā saraksta frakcijā līdzās pieredzējušiem politiķiem būs arī daudzi deputāti bez parlamentārās pieredzes. "Ļoti svarīgi būs, kā šo komandu saturēt kopā," uzsvēra Metla-Rozentāle.

Viņa pieļāva, ka atsevišķām ministru pozīcijām varētu tikt meklēti arī profesionāļi ārpus parlamenta, jo ne visās nozarēs frakcijas iekšienē būs pietiekama pieredze.

Politoloģe arī atzina, ka zemā vēlētāju aktivitāte bija viens no nozīmīgākajiem šo vēlēšanu signāliem, tomēr to nevajadzētu skaidrot tikai ar vilšanos politikā. Pēc viņas domām, sabiedrībā kopumā mainās līdzdalības paradumi, un daļa cilvēku arvien biežāk uzskata, ka politiskajos procesos iespējams iesaistīties arī citos veidos, ne tikai balsojot vēlēšanās.