Daudzi neredz vēlēšanās risinājumu savām problēmām. Kādēļ katrs otrais palika mājās?
Zemā vēlētāju aktivitāte 15. Saeima vēlēšanās parāda tendenci, – liela daļa iedzīvotāju nesaskata, ka politiskā līdzdalība vēlēšanās varētu "kaut kādā veidā risināt viņu dzīves problēmas, tos jautājumus, kas viņus satrauc," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica politologs, Latvijas Universitātes (LU) docents Valts Kalniņš.
Jau ziņots, ka 15. Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi zemākā pēc neatkarības atjaunošanas.
Apkopojot datus par vēlētāju aktivitāti 995 no 1059 iecirkņiem, redzams, ka 15. Saeimas vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 50,81% vēlētāju.
Otrs zemākais aktivitātes rezultāts bija 13. Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 54,56%, bet trešais zemākais aktivitātes rādītājs – 12. Saeimas vēlēšanās – 58,85%.
Lielākā vēlētāju aktivitāte pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija 5. Saeimas vēlēšanās – 89,9%.
6. Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,9% balsstiesīgo, 7. Saeimas vēlēšanās – 71,89%, 8. Saeimas vēlēšanās – 71,51%, 10. Saeimas vēlēšanās – 63,12%, 9. Saeimas vēlēšanās – 60,98%, 11. Saeimas vēlēšanās – 59,45%, bet 14. Saeimas vēlēšanās – 59,41%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
