"Daudziem vienkārši vienalga." Kādēļ Latgalē Saeimas vēlēšanās bija zema balsotāju aktivitāte?

13.Saeimas vēlēšanās tika uzstādīts jauns neaktivitātes rekords, ko nespēja kompensēt pat ļoti aktīvi balsojušie ārvalstīs dzīvojošie. Sliktajai statistikai savu roku pielika viens no lielākajiem novadiem Latvijā, kur vēlēšanu dienā izdarīt savu izvēli par labu vienai vai otrai partijai devās tikai katrs trešais vēlētājs. "LNT Ziņu TOP 10" devās uz Latgali, lai saprastu, kā dzīve rit vietā, kur politika tik daudzus atstājusi vienaldzīgus un kāpēc iedzīvotāji guļ tik dziļā apolitiskā miegā?
Ar vēl nepieredzēti zemu vēlētāju aktivitāti Latvijas politikas vēsturē ieies pagājušās 13. Saeimas vēlēšanas. Visbūtiskāk šo rādītāju uz leju pavilkusi Latgale. Ja pārējos Latvijas reģionos pie balsošanas urnām devās ne mazāk kā 43% balsstiesīgo, tad ezeru zemē veselā trešdaļā novadu aktivitāte bija krietni zem 40%.

Tikai 33,34% vēlētāju nodeva savu balsi pašā Latgales vidū – Rēzeknes novadā, kas citādi uz Latvijas fona izceļas ar pretējiem rādītājiem – lielākais novads pēc platības un trešais lielākais pēc cilvēku skaita. Pagastiem bagātākais novads, bet bez nevienas pilsētas.

Mazākais, – Pušas pagasts atrodas novada pašā lejasdaļā. Pušas pagasta iedzīvotāji savas balsis nodot varēja vietējā pārvaldē. Tās aktu zālē piecas dienas pēc vēlēšanām vēl nav novāktas balsotāju kabīnes, arī galdi ar krēsliem stāv tur pat. Lai pagājušās Saeimas vēlēšanās un arī pērnā gada pašvaldības vēlēšanās iedzīvotāji bijuši aktīvāki, uz novada fona ne tas sliktākais rādītājs.

"Diezgan politiski aktīvi iedzīvotāji sanāk, bet gribētos vairāk," Pušas pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Afanasjevs uzskata, ka to, kuri balsojuši, izvēle bijusi gana mērķtiecīga.

Tomēr pagasta vadītājam bija grūti spriest, kāpēc no 350 balsstiesīgajiem gandrīz 60% tomēr palika vienaldzīgi. Prātā iešaujas dažādi iemesli, – ciematā trūkusi informācija par partiju piedāvājumu, par deputātu uzklausīšanu klātienē nemaz nerunājot. Varbūt arī cilvēki ar visu apmierināti, vai paļaujas, ka citi izlems viņu vietā.

Viktors Afanasjevs

Pušas pagasta pārvaldes vadītājs

Vēl var sasaistīt to skaitu ar to, ka daļa varbūt strādā citās pilsētās, citos pagastos, citā valstī. Piemēram, dažs deklarē savu dzīvesvietu, bet viņam šeit vasarnīca. Daļu jauniešu zinu, kuri izbraukuši uz ārzemēm.

Pēdējo reizi te ekonomiskais uzplaukums bija jūtams līdz 2008. gada krīzei. Tagad pagastā darbu var atrast vien katrs desmitais – dažus desmitus darba vietu te nodrošina zemnieku saimniecības, pagasta pārvalde. Nupat privātās rokās nodots kultūras nams, jau gadiem te nav skolas un bērnudārza. Daudzi bērnus ved un daļa arī paši strādā turpat blakus esošajā Maltas pagastā vai mēro ceļu uz citām pilsētām. Pagastā uz ielām cilvēku maz, ik pa laikam tos izdodas satikt vietējā veikalā. "LNT Ziņu TOP 10" sastaptais Nikolajs ir steidzīgs un atzīst – nav bijis vēlēt darba dēļ.

"Es arī uzzināju pēdējā momentā un pat nezināju, kādas partijas, ko piedāvā un par ko balsot," norāda Pušas novada iedzīvotājs Nikolajs.

Veikala pārdevējai nav balsstiesību, bet viņas bērni aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, tādēļ tie arī negāja balsot vispār.

"Cilvēki, ziniet, laukos viņiem vienalga. Daudziem vienkārši vienalga. Kas būs rīt, nebūs. Daudzi nāca, viņi pat nezināja…Te arī balsot nav kam, jaunatne visa ārvalstīs," stāsta veikala pārdevēja Ludmila.

Veikals ir plašs, te var atrast ēdienus un dzērienus dažādām gaumēm. Pārdevēja smejot secina, ka lielā mērā tā pastāvēšana atkarīga no tiem bezdarbniekiem, kuri papildu piepelnās tā dēvētajā "100latnieku" programmā. Tā te pieprasīta, jo daudzi ir ilgstoši bezdarbnieki – kopumā 90.

"LNT Ziņu TOP 10" sastop vairākas šobrīd programmā strādājošās sievietes, no kurām daļa ir 1. grupas invalīdes. Pušas novada iedzīvotāja Nataļja ne uz ko necer, tomēr balsot bijusi.

Uz neko, izņemot pensiju, necer arī Valentīna. Viņa vēlēt šoreiz negāja.

Valentīna

Pušas novada iedzīvotāja

Tāpēc, ka nekā labāka nebūs. Tāda mana iedoma. Es neko nesagaidu, man jau beidzās "sotniķi", pensiju gaidu, ja būs. Uz citu pilsētu es nekur negribu. Man šeit ir viena vista, viens gailis, viens suns, viens kaķis un viss. Nu, kur māju pametīs.

Cits iemesls savukārt bija Dacei, kur citus gadus pildījusi pilsoņa pienākumu.

Viņa norāda: "Man svecīšu vakari vienā vietā un otros kapos, un nesanāca…" Vaicāta, vai nezināja, ka var nodot balsi glabāšanā trīs dienas iepriekš, viņa atbild: "Pie mums nevarēja. Uz Maltu laikam vajadzēja braukt."

Savukārt kāds pie veikala sastapts zemnieks secina – daudziem te vienalga, kas notiek valstī, jo vairs netic, ka solītās pārmaiņas tie jelkad vēl izjutīs. "LNT Ziņu TOP 10" izdodas satikt Gunāru, kurš ir to pulciņā, kas uz neko labu necer, bet viņš gājis vēlēt, lai vismaz kādu pārmācītu.

"Man bija tāds pats noskaņojums, kā jauniešiem. Lai pamainās. Labāk varbūt nebūs nekas, tādēļ, ka tur jaunie kandidāti sāks strādāt, tas laiks paies," min Gunārs.

Gunārs dzīvo mājā, no kuras vien 10 jaunieši aizbraukuši uz ārvalstīm. Jauniešu trūkumu nodod bagātīgā ābolu raža, kas zemē jau sākusi pūt. Lai gan cilvēku te maz, daži novada uzņēmēji novērtējuši dabas skaistumu, izveidojot atpūtas un izklaides vietas tūristiem. To uzteic arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, kurš pats var gandrīz katru uzņēmēju novadā nosaukt vārdā. Bet, vērtējot vēlēšanu aktivitāti, viņš runā par diviem faktoriem – statistika un emocijas.

Monvīds Švarcs

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs

Blīvi apdzīvotie piepilsētas pagasti kā vēlēšanu iecirkni izvēlējušies pilsētas teritoriju, kas ir vieglāk, ērtāk sasniedzams.

Paanalizējot datus, vēl redzams, ka lielāka aktivitāte bijusi tajos pagastos, no kurām startējuši kandidāti. Nautrēni ir vieni no tām teritorijām. Tomēr no Latgales kopumā tādu bijis maz. Un visbeidzot jārēķinās, ka no 21 500 balsstiesīgajiem divas trešdaļas te esot vecāka gada gājuma cilvēki, jo daudzi ir aizbraukuši.

Tomēr Švarcs nesteidz piekrist, ka pie vainas esot cilvēku neticībai, neesot daudz tādu, kuri teiktu, ka neredz jēgu.

Monvīds Švarcs

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs

Uztraukumam pamata, ka cilvēki pilnīgi pasīvi un vispār nekam netic, tas atkal izdomāta stāsts. Reāli aktivitāte ir vismaz 50% no tiem, kas fiziski atrodas teritorijā.

Novadā ir daudzi uzņēmumi, ar kuriem lepoties un kuri apgroza miljonus, bet vienlaikus ir jūtams jaunu nopietnu uzņēmumu veidošanās iztrūkumus. Un daļa ir tādi, kas spēj piedāvāt vien tādas algas, kuru dēļ daudzi labāk izvēlas saņemt pabalstus. Pašvaldības vadītājs secina – Latgales tautsaimniecības attīstībā valstiskā līmenī ir ielaista un kārtīgi neizārstēta slimība, kuras dēļ te investēt joprojām ir daudz riskantāk nekā citviet.

"Līdz ar to valsts programmai jābūt tādai, nevis kampaņveidīgai, ka glābsim Latgali, tas ir manā skatījumā ļoti nepareizi. Ir jābūt sistēmas risinājumam par atbalstu tām teritorijām, kur zemāki ekonomikas rādītāji, tātad augstāks bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju. Šobrīd, piedodiet, politiķi it sevišķi pirms katrām vēlēšanām skrien mūs glābt," min Švarcs.

Vēlēšanu dienā Sakstagalā gājuši un braukuši cilvēki no malu malām, tomēr statistika liecina, ka šajā pagastā vēlētāju aktivitāte bijusi viena no zemākajām novadā.

Pie Sakstagala pagasta pārvaldes, kur bija ierīkots vēlēšanu iecirknis, "LNT Ziņu TOP 10"  satiktā Valentīna par dzīvi pārāk nesūdzas un atzina, ka vienmēr gājusi vēlēt.

"Iešu, kamēr būšu spējīga. Jo man jātic valstij, man pensiju tagad pielika drusciņ, varbūt vēl man pieliks, tā ka maizītei pietiks. Man liekas gan, ka ir labāk. Es tā domāju, man pagaidām ir normāli," min Valentīna,

Arī viņa stāsta – pagastā cilvēku ir maz, daudziem pāri 80 gadiem, un vēlētāju aktivitāti, iespējams, ietekmēja vēlēšanu dienā notikušas kārtējās bēres.

Netālu kaimiņos dzīvojošā Viktorija atzina, ka gājusi vēlēt, bet citi tomēr teikuši, ka tam neredzot jēgu.

Tomēr runām, ka viss slikti negrib piekrist arī uzņēmēja Zaiga Graudiņa. Viņa novadā attīsta stādu audzēšanas nozari. Pie dārznieces varot dabūt pērles, pēc kurām te brauc arī no visas Latvijas. Bet lielākā daļa klientu ir paša reģiona ļaudis. Pēc 30 gadu darba Valsts mežu dienestā, uzņēmēja savu rūpalu izauklējusi pati.

Zaiga Graudiņa

uzņēmēja

Vainot citus var vienmēr un tas ir visvienkāršākais. Visvieglākais ir vienmēr vainot citus un norādīt uz citu kļūdām. Skaidrs, ka mēs esam tikai cilvēki. Visiem ir savas utis, un neviens neesam eņģeļi. Zem guļoša akmens ūdens netek. Ja paši gulēsim un tikai gaidīsim, ka citi ko mūsu vietā darīs, nu nebūs nekā.

"Pat, ja ne visiem dota spēja atrast, kā sevi ielikt darbā un nepieciešamas darba devējs, tomēr uz vēlēšanām ir jāiet. Kaut vai aiz cieņas pret savu pagastu. Tas ir skumji, ka Rēzeknes novadā aizgājis vēlēt tik maz," min uzņēmēja. Viņa gan izprot arī iemeslus – neticība, pesimisms, bet kāpēc tas tik izteikti tieši Latgalē, gan grūti atbildēt.

"Tad jāpadomā drusciņ. Tomēr es šeit Latgalē dzīvoju. Man šeit liekās visi mīļi, jauki, labi un nemaz negribas projām. Man liekas Latgale visskaistākā, vislabākā, Latgales cilvēki arī visjaukākie un tā. Tas, ka izjūtam reizēm kaut kādu nievīgu attieksmi, tas arī ir fakts," saka Graudiņa.