Jaunos Saeimas deputātus īpašā akcijā aicina pārbaudīt sirds veselību
Pirms jaunais parlaments šorīt sanāca uz savu pirmo sēdi, jaunievēlētie deputāti turpat pie Saeimas ēkas tika iesaistīti īpašā akcijā – medicīnas studenti viņiem pārbaudīja būtiskākos sirds veselības rādītājus. Akcijas mērķis – lai jaunais Saeimas sasaukums vērš uzmanību uz ik gadu Latvijā dominējošo nāves cēloni – sirds un asinsvadu saslimšanām.
Jaunajiem parlamentāriešiem šis rīts iesākās ar sirds pārbaudi. Protams, tiem, kuri atsaucās uz akcijas rīkotāju aicinājumu to darīt jau tā steidzīgajā rītā, īsi pirms 14. Saeimas pirmās plenārsēdes. Medicīnas studenti politiķiem pārbaudīja pulsu un asinsspiedienu.
"Drusku paaugstināts, par to nesatraucaties! Bet – pasekot līdzi asinsspiedienam vajadzētu, jo ir paaugstināts! Nē, nu loģiski, es te atskrēju un pa ceļam vēl runāju daudz darba lietas. Biškiņ uzsitās! Uzzināju, ka ir paaugstināts, jāpaseko līdzi, bet nu es pieņemu, ka tas ir droši vien saistīts ar šodienas darba apstākļiem."
Lielai daļai deputātu šorīt bija paaugstināts asinsspiediens; vaicāti, kā viņi ikdienā rūpējas par savu sirds veselību, skanēja atbildes par veselīga uzturu, miegu, sportošanu.
"Ņemot vērā, ka man 48 gadi, es noteikti paskatos, ko es ikdienā ēdu, produkti ir ļoti svarīgi. Tāpat vismaz reizi gadā veikt asinsanalīzes."
"Skraidu, peldu, daudz ar riteni braucu, man ir aktīvs dzīvesveids," savus rezultātus komentēja Saeimas deputāts Lauris Lizbovskis ("Apvienotais saraksts").
"Es cenšos dzīvot veselīgi, cik vien tas ir iespējams, un es meditēju. Es domāju, ka stresa un miera balanss sirdij ir ļoti svarīgs," sacīja Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Akcijas rīkotāji norāda, ka kardiovaskulāro saslimšanu riska faktori ir augsts holesterīna un cukura līmenis, smēķēšana un arvien pieauguša aptaukošanās. Mediķi cer, ka jaunievēlētie parlamentārieši pievērsīs uzmanību sirds un asinsvadu slimību satraucošajai izplatībai un to izraisītajai mirstībai, atvēlot tam lielāku finansējumu.
"Svarīgi ne tikai padomāt, bet viņiem priekšā ir četri gadi, kuros mēs sagaidītu rīcību, lai mūsu, Latvijas iedzīvotāji, varētu uzlabot šo savu sirds veselību, kā arī lai uzlabotos veselības aprūpes pieejamība, kas ir lielākā sāpe cilvēkiem, kuri ir jau pacienti un saskaras ar šīm problēmām. Gan ārstu pieejamība, medikamentu pieejamība, izmeklējumu pieejamība."
Tā, piemēram, no valsts līdzekļiem aizvien neapmaksā sirds mazspējas diagnostiku, kas ir ārkārtīgi būtiska pārbaude, lai šo kaiti atklātu. Sirds un asinsvadu saslimšanas ir vadošais nāves cēlonis Latvijā. Vairāk nekā puse jeb 56% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti tieši ar šīm saslimšanām.
"Ir vēl tāds mērījums, ko mēs saucam par novēršamajām nāvēm. Respektīvi, tie nāves gadījumi, ko mēs būtu varējuši novērst, ja mums būtu adekvāti profilaktiski pasākumi, lai cilvēki vispār nesaslimtu ar šīm slimībām, un ko varētu novērst ar veiksmīgu ārstēšanu. Tādi gadījumi mums Latvijā ir ap pieciem tūkstošiem gadā. Ar to mēs esam otrajā vietā Eiropā šī rādītāja ziņā."
Savukārt aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā ir daudz augstāks par dalībvalstu vidējo rādītāju – liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim. Visvienkāršākais, bet reizē arī grūtākais, ko ikkatrs var darīt savas sirds veselības labā, ir lietot veselīgu uzturu, veltīt vismaz 30 minūtes dienā fiziskām aktivitātēm, izgulēties un mazāk satraukties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
