Politiskie "ilgdzīvotāji" spiesti atvadīties no Saeimas un meklēt darbu citur

Starp deputātiem, kuri nākamajā sasaukumā nav ievēlēti, ir arī politiskie ilgdzīvotāji. Tādi, kuri uz darbu nākuši jau no 1990. gadu beigām. Sākot ar nākamo mēnesi, viņiem sev jāsāk meklēt jauna nodarbe.

Viens no viņiem ir Saskaņas lokomotīve Jānis Urbanovičs. Deputāts jau kopš 5. Saeimas, ievēlēts 1994. gadā. Tagad saka – neesot gribējis pirms vēlēšanām taisīt demaršu, bet nebija plānojis vairs ilgi palikt "šajos kambaros". Jūtoties atbrīvots. Pie jautājuma, vai dzīvē maz prot ko citu darīt, gan tā kā samulst: "Oi, ku labs jautājums! Vienmēr jau kaut ko esmu darījis, lai nesajuktu prātā – caur ģimenes locekļiem, draugiem. Tagad Saeima netraucēs."

Par Saskaņas atstātajām frakcijas telpām nosmaida, ka pēctečiem pat nebūšot vairs ar kadiķa zaru jānāk smaku kvēpināt: "Tur jau sen viss izkvēpināts no "Saskaņas", tur nav ne dukas! Tur ir viss svaigs pēc lakas un celtniecības javas. Katrs tur jutīsies kā pirmziemnieks."

Tomēr "Saskaņa" nepazūd pavisam. Partija pārliecināta, ka vēl atgūs savu vēlētāju, un uz to cer arī Andrejs Klementjevs – deputāts kopš 1998. gada, un kopš 2006. gada arī ar sēdekli pašā parlamentā galvgalī – Prezidijā: "Protams, es kā cilvēks, kurš 25 gadus nostrādāja te, attālinājos no parastajiem cilvēkiem. Vajag atgriezties atpakaļ. Nav tā, ka neko mēs nezinām un nemākam. Ne tikai pogas spaidām! Varbūt kā ierēdnis nederēšu, bet kopā – jā, varbūt pamēģināt žurnālistiku. Gribēju vienmēr uzdot jautājumus, ne tikai atbildēt. Būs konkurents jūsu vidē."

Noguris un gatavs mest politiku malā ir "Vienotības" Kārlis Šadurskis. Lai arī vēlēšanu uzvarētāja partijā, viņš atkal ticis sāpīgi svītrots: "Kā lai to saka, zaudēt nekad nav patīkami. Dabīgi – es pārdomāju situāciju, bet 20 gadi laikam ir pietiekamai ilgi. Visu laiku man palicis pamatdarbs universitātē, var pievērsties tam. Beigu beigās līdz pensijai nav tālu. [Nu un nākamo vēlēšanu kontekstā – vienalga, vai tās būs pašvaldību, Eiropas, Saeimas, mēs redzēsim vēl Jūsu vārdu? – red.] Pietiks. Es domāju, ka pietiks."

Atbildi uz šo jautājumu vēl meklē "Attīstībai/Par!" Juris Pūce. Ne tik ilgi kā vēlēts tautas kalps – vien četrus gadus, bet vienmēr tuvu politiskajām norisēm. Tagad esot noguris no kampaņas un ir jauna darba meklējumos: "Sajūtas nekādas super priecīgās nav. Gaidījām labāku rezultātu, bet vēlētāju balss – Dieva balss. [Bet, ja būs vēlēšanas, mēs vēl redzēsim Juri Pūci sarakstos? – red.] Tas ir sarežģīts jautājums. Viens no lēmumiem, kas man jāpieņem. Vai gribu vai negribu palikt politikā. Man patīk un domāju, ka padodas, bet vai ir kas jauns, ko piedāvāt vēlētājam, ir galvenā lieta, kas pašam jāizdomā."

Uz līdzīgu jautājumu atbilde nu jārod vairumam šī sasaukuma deputātu – darbu zaudē divas trešdaļas, 68 no 100.

Jaunais sasaukums uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, kas šogad iekrīt tieši 1. novembrī.