Politoloģe: Valdība ņem vērā arī lēmumu par ierobežojumiem ietekmi uz potenciālo elektorātu

Viņa atzina, ka sabiedrība ir nogurusi no Covid-19 un no pandēmijas radītās situācijas, tāpat tuvojas Saeimas vēlēšanas. "Protams, ka ikviens arī valdībā esošais politiķis un partijas saprot, ka viņu popularitāte ļoti būtiski tiks apdraudēta, iedragāta, ja uz pārējo kaimiņvalstu fona saglabāsim izteikti stingrākus ierobežojumus – tā ir šā brīža realitāte. Protams, ka tiek ņemts vērā arī veselais saprāts, mediķu rekomendācijas. Veselības ministrs saprot, ka nevar nostāties pret veselības aprūpes nozari un darīt ko tādu, ko mediķi pilnībā nesapratīs. Tāpēc notiek balansēšana lēmumos," pauda eksperte.

Viņa aicināja palūkoties arī uz notikošo Eiropā. "Tā saucamajā "vecajā" Eiropā nemetas ļoti strauji visu atvērt vaļā, Francija turas pie stingriem noteikumiem, kas liecina – Covid-19 nav pazudis un, iespējams, Latvijā kaut kādus lēmumus pieņem priekšvēlēšanu kontekstā. Katrs rēķina, kā tas varētu atsaukties uz potenciālo elektorātu. Cilvēkiem ir grūti samierināties ar ierobežojumiem, vairums, kas nav mediķi, daudz pozitīvāk uztver ierobežojumu atcelšanu, ko politiķi vismaz daļēji cenšas solīt," sacīja  Metla-Rozentāle.

Politoloģe arī atgādināja, ka, ņemot vērā veselības nozares ekspertu rekomendācijas, mēneša laikā, ap Lieldienām lielāko daļu ierobežojumu varētu atcelt. Spiediens uz politiķiem pieņemt sabiedrībā populārus lēmumus ir gana liels, ņemot vērā arī ekonomisko faktoru,  – ikviens uzņēmējs cīnās par savām ekonomiskajām interesēm. Eksperte izteica cerību, ka veselais saprāts uzvarēs un vēlēšanas un no tiem izrietošās politiskās intereses negūs pārsvaru pār sabiedrības veselības interesēm. "Kaimiņvalsts, jaunās un vecās populistiskās partijas, kas situāciju izmanto savā starpā un ir viens no iemesliem, lai priekšvēlēšanu laikā neiedotu trumpjus alternatīvajām partijām, it kā tiek mēģināts solīt to, ko viņi piedāvā – dzīvot brīvākā situācijā, svabadākos apstākļos," viņa atzina.

Komentējot jaundibināto partiju izredzes vēlēšanās, viņa pieļāva – kāds no populistiskajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem teorētiski varētu pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru, lai iekļūtu Saeimā. Arī citu valstu pieredze rāda, ka tā ir normāla prakse, ka arī šādas partijas ieņem zināmu vietu parlamentā. "Domāju, ka visās sabiedrībās ir zināma grupa cilvēku, kas būs atsaucīgi populistiskajām idejām. Tāpēc ir pamatoti domāt – kāda no jaunajām partijām iekļūs parlamentā, bet tas, visticamāk, nebūs tik liels politiskais pārsvars kā "KPV LV" iepriekš parlamentā iegūtais," viņa sprieda.

Politoloģe arī atzina – nav pamata domāt, ka valdības sastāvs pēc Saeimas vēlēšanām būtiski mainīsies. Iespējams, ka labākas pozīcijas varētu iegūt ZZS, kas šobrīd ir tā kā vairāk pakāpusies malā un nav pieņēmusi nepopulārus lēmumus. Tā sabiedrības daļa, kas vīlusies esošais politiskajos spēkos, varētu balsot par ZZS. Jautājums, kā vēlēšanās veiksies JKP.

Komentējot sabiedrības attieksmi pret Valsts prezidentu Egilu Levitu, viņa norādīja, ka Levita darbs ir viļnveidīgs – ir brīži, kad viņu neredz un ir brīži, kas no viņa izskan sabiedrības neizpratni raisoši paziņojumi vai izteikumi. Tāpat ir brīži, kad viņš aktīvi iesaistās un morāli atbalsta valdību, piemēram, brīdī, kad vajadzēja ieviest stingrākus ierobežojumus. Viņa gan pauda uzskatu, ka var kritizēt prezidenta darbus, bet nav jāpazemo un jāņirgājas par viņu, pretējā gadījumā, ja paši necienīsim prezidentu, kā citas valsts var viņu cienīt.

Viņa teica, ka protesti pie Rīgas pils notiek tieši pret Levitu, jo viņš vienkārši ir pateicīgs mērķis. Ja, piemēram, valdības vadītāja personībā varētu atrast kaut ko tik viegli kritizējamu, tad Levita vietā būtu izraudzīts viņš. Taču prezidents šobrīd ir vājākais posms. "Esam atraduši zināmā mērā to vājāko spēlētāju, skatoties emocionālā kontekstā, un tad arī maksimāli viņu "presējam". Tajā pašā laikā Latvijas prezidentam atbilstoši Satversmei ir vairāk reprezentatīva funkcija, līdz ar to mums nav pamata sagaidīt no viņa ļoti aktīvus lēmumus. Mēs – sabiedrība – sagaidām, lai prezidents ir vairāk kā iedvesmotājs morālais līderis un, ja tas tā nenotiek, tad ir vienkārši vērst kritiku pret viņu," viņa sacīja.

Komentējot valdības komunikāciju ar sabiedrību Ukrainas jautājumā, viņa teica, ka tā ir ar nolūku neeskalēt situāciju un neradīt vēl vairāk stresa. "Domāju, ka politiskā elite dara visu, lai mēs būtu maksimāli drošā situācijā, lai mums nebūtu jāuztraucas par savu nākotni vai situāciju visā šajā notikumu kontekstā. Esam apliecinājuši gan savu vienotību Baltijas valstu līmenī, gan saskaņotību ar Eiropas Savienības (ES) redzējumu. Tāpēc lieki uzkurināt sabiedrību šobrīd nebūtu vajadzīgs," sacīja Metla-Rozentāle.