Sākusies 14. Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana

14. Saeimas vēlēšanas norisināsies 1. oktobrī, un saskaņā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) tajā no Rīgas vēlēšanu apgabala būs jāievēlē 36 deputāti, Vidzemē – 26, Latgalē un Zemgalē – pa 13, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12.

Salīdzinot ar pērno gadu, Rīgas vēlēšanu apgabals iegūs par vienu deputātu vairāk, bet Latgales un Zemgales – par vienu mazāk.

Savukārt kopš 5. Saeimas vēlēšanām visvairāk pārstāvniecība Saeimā ir sarukusi Latgales vēlēšanu apgabalā, kur ievēlamo deputātu skaits ir sarucis par septiņiem deputātiem, Zemgales vēlēšanu apgabalā – par trim, Kurzemes vēlēšanu apgabalā – par diviem, bet Vidzemes vēlēšanu apgabalā palicis iepriekšējā līmenī, svārstoties atsevišķās vēlēšanās par vienu vai diviem deputātiem. Bet Rīgā ievēlāmo deputātu skaits kopumā palielinājies par 12 deputātiem.

Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt reģistrētas partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, tajā ietilpstošajām partijām arī jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Lai arī partiju un deputātu kandidātu saraksti vēl jāiesniedz, atsevišķi politiskie spēki jau iepriekš atklājuši kādā sastāvā vai apvienībā cer iegūt vietas parlamentā. Piemēram, Latvijas Zaļā partija un Liepājas partija jūnijā izstājās no ZZS un vēlēšanās startēs apvienotajā sarakstā arī ar Latvijas Reģionu apvienību, biedrību "’Liepājnieki’’ un uzņēmēja Ulda Pīlēna jauno politisko platformu.

Zemnieku savienība solījusi apvienot spēkus ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, bet Aināra Šlesera partija "’Latvija pirmajā vietā’’ lēmusi veidot vienotu deputātu sarakstu ar Oļega Burova "’Gods kalpot Rīgai’’.

Savukārt partiju apvienība "’Attīstībai/Par!’’ (AP) jau darījusi zināmu, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi – iekļaujot Saeimas deputātus un valdības ministrus.

Kā vēstīts iepriekš, vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Noteiktos vēlēšanu iecirkņos Latvijā vēlēšanu nedēļas pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, tāpat būs iespēja balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams nobalsot vēlēšanu iecirknī klātienē, ja vēlēšanu dienā jāaprūpē slimnieks vai vēlētājs atradīsies ieslodzījuma vietā.

Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi varēs balsot vēlēšanu iecirkņos ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tāpat vēlētāji ārvalstīs var izmanot iespēju balsot pa pastu. Vēlēšanu iecirkņu sarakstu ārvalstīs CVK apstiprinās jūlijā, pēc tam, kad atbilstoši vēlēšanu nosacījumiem 18. jūlijā noslēgsies pieteikumu iesniegšana vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs izveidei.

Savukārt pasta balsošanai no ārvalstīm vēlētāji varēs pieteikties no 23. jūlija līdz 9. septembrim. Balsošana Saeimas vēlēšanās tiks organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautisko operāciju rajonos. Tāpat līdz 18. jūlijam vēlēšanu iecirkņa izveidošanu var pieteikt arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.