Veselības inspekcija: Ūdens kvalitāte peldvietās ir nedaudz sliktāka nekā pērn
Ūdens kvalitāte valsts oficiālajās peldvietās šovasar ir nedaudz sliktāka nekā pērn, secina Veselības inspekcijā. Tas skaidrojams ar biežajām lietavām, kas piesārņojumu no sauszemes ieskalo upēs un ezeros. Tiesa gan, liegums peldēties tajās ūdenstilpēs ir salīdzinoši īslaicīgs. "900 sekundes" devās uz ūdens paraugu ņemšanas vietām kopā ar Veselības inspekciju, kuru rezultāti būs zināmi piektdien.
Veselības inspekcijas higiēnas ārsti no 15. maija līdz 15. septembrim katru mēnesi ņem ūdens kvalitātes paraugus 56 konkrētās upēs, ezeros un jūrmalās, kas Latvijā noteiktas par nacionālā mēroga peldvietām.
Meklē veselībai riskantos mikroorganismus – zarnu nūjiņas, zarnu enterokokus. Ja to ir pārāk daudz – Veselības inspekcija aizliedz peldēties konkrētajās vietās. Vistipiskākais mikrobioloģiskais piesārņojums peldvietās ir fekālais, proti, cilvēku kakas.
"Atpūtnieku nehigiēniska uzvedība – vai nu tur nav tualetes, vai arī ir, bet cilvēks savas dabiskās vajadzības kārto piekrastes krūmos, un, uznākot lietusgāzēm, šīs fekālijas var ieskaloties ūdeņos," norāda Veselības inspekcijas eksperts Normunds Kadiķis.
Tāpēc eksperti iesaka nākamajās dienās pēc stiprām lietavām nedoties uzreiz peldēties. Tad arī ir liels risks, ka ūdenstilpēs iekļuvis fekālais piesārņojums no pietiekami neattīrītiem kanalizāciju notekūdeņiem. Peldēšanās laikā sarijoties šādu piesārņotu ūdeni, cilvēkam var kļūst slikti ar veselību.
"Ja tur ir patogēnās baktērijas, var rasties dažādas kuņģa, zarnu trakta saslimšanas. Visparastākie simptomi ir nelabums, caureja, smagākos gadījumos arī drudzis," vērš uzmanību Veselības inspekcijas eksperts.
Šosezon īslaicīgi aizliedza peldēties Rāznas ezera Lipuškos, ieteica nepeldēties Salacgrīvas un Ragaciema jūrmalās, Gaujā pie Siguldas un Daugavas peldvietā pie Rumbulas. Nākamajās nedēļās ņemtie paraugi piesārņojumu vairs neuzrādīja.
Analīzes peldvietās ņemtajiem ūdens paraugiem veic institūtā "Bior". Teju 500 no Veselības inspekcijas oficiālā monitoringa, bet vēl vairāk – tūkstoš analīzes – par savu naudu veikuši privāto un pašvaldības neoficiālo pludmaļu apsaimniekotāji.
"Lielākā daļa peldvietu apsaimniekotāju ūdens paraugus ņem peldsezonas laikā vismaz vienu reizi mēnesī. Rezultāti, manuprāt, ir ļoti labi. No 1500 paraugiem tikai 21 ir konstatētas neatbilstības," secina "Bior" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.
Ūdens kvalitātes analīzes valsts zinātniskajā institūtā "Bior" maksā 20 eiro par paraugu. Patogēnās baktērijas fekāliju masā ūdenī savu dzīvotspēju var saglabāt pat mēnesi, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi Veselības inspekcijas un arī neoficiālo pludmaļu apsaimniekotāju norādēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
