Vēža slimniece baidās palikt bez hospisa aprūpes, jo veselība stabilizējusies
Neapskaužamā situācijā nonākusi vēža slimniece Biruta Pavļenko, kura saņem hospisa jeb pirmnāves aprūpi savā dzīves vietā. Pēc viņas teiktā – viņa nav paguvusi laikus nomirt – jo šobrīd hospisa aprūpe ilgst jau gadu, bet tā kā viņas veselība stabilizējusies, kundze norūpējusies, ka viņai šo pakalpojumu varētu pārtraukt sniegt.
Birutai Pavļenko ir vēzis 4. stadijā, to viņai atklāja jau pirms gada un cerības uz ilgu dzīvi, mediķi nedeva. Tā kā smagi slimā kundze palika arī piekalta pie gultas, viņa pērn saņēma pirmnāves aprūpi mājās pilotprojekta "Hospiss LV" ietvaros. Šogad valstī hospisa aprūpi jau veic cita organizācija – Samariešu apvienība, kuri pārņema Birutas aprūpi savās rokās.
Kundze rāda līgumu, kur rakstīts, ka šī aprūpe viņai tiks sniegta līdz šī gada beigām. Taču, tā kā kundzes veselība nepasliktinās tik strauji, kā paredzēts, Biruta noraizējusies, ka paliks bez šīs palīdzības: "Es viņiem esmu iestrēgusi zobos, tā teiksim."
Nākamnedēļ kundzi plānots pārvest uz slimnīcu, paliatīvo nodaļu, kur ārsti novērtēs viņas tagadējo veselības stāvokli. Biruta uzskata, ka līdz ar to viņa zaudēs šobrīd pieejamo aprūpi mājās, ko nodrošina samarieši.
"Es negribu braukt uz to slimnīcu un es negribu lai man noņem to hospiss aprūpi, pirmkārt, jau tāpēc, ka ir līgums līdz gada beigām noslēgts. Viņi ar kaut ko taču rēķinājās, kad slēdza un rakstīja to līgumu?" vaicā vēža slimniece.
Samarieši jau laikus mudinot Birutu domāt, kas varētu par viņu uzņemties tālākās rūpes, pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Taču viņas vienīgā meita dzīvo ārzemēs: "Tad viņi man raksta, ka man vajag, lai man kāds klāt dzīvotu. Bet kas pie manis var klāt dzīvot? Māsīca no Balviem, kura ir piecus gadus vecāka par mani un vispār akla? Man nav radu vairāk. Es neko neesmu izplānojusi, tāpēc jau es par to arī visvairāk uztraucos, ka es nezinu, ko iesākt, ja mani šitā pamet! Jo meita nevar atbraukt."
Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš skaidro, ka situācija tiešām ir nestandarta, jo hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, kad mediķi vairs nespēj palīdzēt un vidēji tas ilgst trīs mēnešus. To, vai cilvēkam pienākas paliatīvā aprūpe, nosaka ārstu konsīlijs.
"Ārstu konsīlijs savu lēmumu pieņem, ārsti tāpēc regulāri, reizi gadā veic šo apskati, un pārliecinās, vai viņu slēdziens ir korekts, un vai tas tā turpinās. tā kā šinī brīdī tie nav samarieši, kas ārstē un tie nav samarieši, kas pārvērtē, tie būs šie tie ārstējošie ārsti, kas šo te slēdzienu par paliatīvo aprūpi ir pieņēmuši," saka Bērziņš.
Viņš norāda, – ja ārsti lems, ka Birutai vairs nav nepieciešama paliatīvā aprūpe, tad kundzei būs iespēja pieteikties uz Rīgas pašvaldības sniegto Sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
