Uz saturu

Vidusskolēniem labs sniegums augstākā līmeņa eksāmenos

Apkopoti dati par to, kā šogad centralizētajos eksāmenos veicies vidusskolēniem. Tendences diemžēl aizvien nemainīgas- ar angļu valodu iet tīri labi, bet matemātika sagādā galvassāpes. TV3 Ziņas skaidro, kādi vēl ir secinājumi šogad, kad pirmo reizi eksāmeni kārtoti dažādos grūtību līmeņos?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar jauno eksaminācijas sistēmu, kad vidusskolēni valsts pārbaudes darbus kārto dažādos grūtības līmeņos, to gūtos rezultātus vairs nav iespējams salīdiznāt ar iepriekšējo gadu veikumu, uzsver Valsts izglītības centrā. Tomēr tendences ir aizvien vienas – skolēniem vislabāk padodas angļu valoda, vidējs rezultāts ir latviešu valodā, bet vissliktāk sokas ar matemātikas centralizēto eksāmenu.

Optimālā līmeņa Angļu valodas eksāmenā šogad vidusskolēnu vidējais rezultāts ir  63%, latviešu valodā 54%, bet matemātikā tikai 35%. Kā ierasti tieši matemātikā arī eksāmenā izkritušo skaits ir liels, šogad optimālā līmeņa eksāmens par sarežgītu bijis teju 1100 skolēnu.

Satura centrā gan norāda, tas nenozīmē, ka visi šie skolēni nav pabeiguši vidusskolu, jo starp eksāmena rakstītājiem var būt arī 11. klases skolēni, kuri pārbaudes darbu varēs vēlreiz kārtot arī nākamgad.

Tikmēr daudz labāka ainu paveras, aplūkojot, kā jauniešiem veicies ar augstākā līmeņa eksāmeniem. Tur angļu valodā skolēni vidējais vērtējums ir 65%, latviešu valodā 56%, bet matemātikā 60%.

Liene Voroņenko
Valsts izglītības satura centra vadītāja

"Viens no secinājumiem ir, ka metmātikas eksāmenu ļoti apzināti ir kārtojuši skolēni ar labām prasmēm un zināšanām. Tā ir bijusi apzināta izvēle un līdz ar to arī rezultāts parāda šādu labu procentuālo izpildījumu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Augstākā līmeņa eksāmenos arī maz izkritušo –  nevienā no obligātajiem valsts pārbaudes darbiem, nenokārtojušo skaits nesaniedza 1%. Vienlaikus centrā secina, abu līmeņu eksāmeni vēlreiz apliecinājuši to, ka jauniešiem problēmas sagādā latviešu valoda. Vidusskolēniem trūkst tekstpratības prasmes, klibo gramatika, arī vārdu krājums esot vājš.

"Mums ir problemātisks kritums ar vārdu krājumu skolēniem. Iespējams, lielā daļā gadījumu tas ir saistīts ar mazākumtautību skolēnu vārdu krājumu pietiekamību vai nepietiekamību. Un turpmāk analizēsim arī šo aspektu," skaidro Valsts izglītības satura centra vadītāja.

Savukārt iepriecinoši šogad ir dati par dabaszinātņu jomu eksāmeniem. Tos šogad rakstījis ievērojami lielāks skaits vidusskolēnu.

Bioloģiju vairāk nekā 2100 jauniešu, vidēji uzrādot sniegumu 46%. Fiziku kārtojuši teju 750 divpadsmito,vidēji sasniedziot gan nedaudz zemākus rezultātus, bet ķīmijas valsts pārbaudes darbu šogad rakstījuši vairāk nekā 800 jauniešu, uzrādot labāko rezultātu starp visiem dabas zinātņu jomas eksāmeniem.

Liene Voroņenko
Valsts izglītības satura centra vadītāja

"Viens no iemesliem, kāpēc bioloģiju un ķīmiju izvēlas kārtot tik liels skolēnu skaits, ir nepieciešmaība šo eksāmenu rezultātus uzrādīt, iestājoties universitātē. Un, jo vairāk pieaugs augstskolu prasība, attiecībā uz augstākā līmeņa reuzltātiem, jo ir skaidrs, ka skolēni mēŗktiecīgi izdarīs izvēli par labu šiem eksāmeniem."

Valsts izglītibas satura centrs sola turpināt eksāmenu rezultātus analizēt vēl detalizētāk, lai izprastu, kas skolēniem šogad bijuši grūtāk paveicamie uzdevumi, kā arī, lai izprastu, kā skolēnu sekmes atšķiras, atkarībā no skolas uz skolu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm