"Viedā ciema" statuss aktivizē lauku iedzīvotājus pievērsties biznesam
Latvijas pagasti un mazpilsētas ar iedzīvotāju skaitu līdz 15 000 sākuši sacensību, lai iegūtu šī gada "viedā ciema" statusu. Pieteikšanās līdz 12. maijam. Latvijā pērn viedā ciema statusu ieguvu Alsunga un Skujene. TV3 Ziņas devās uz Amatas novada Skujeni skaidrot – kas mainījies viņu ikdienā.
Amatas novada Skujene pirms gada pieteicās "viedā ciema" projektam sapurināt savus nieka 300 iedzīvotājus, lai tie beigtu žēloties, cik dzīve laukos ir slikta, bet ko paši var darīt, lai situāciju uzlabotu.
"Viedā ciema" statuss nozīmē, ka augsta līmeņa eksperti brauca apmācīt Skujenes ļaudis, kā rakstīt projekta pieteikumus dažādu fondu apguvei. Un tieši šādā veidā laukos tapis Rīgai cienīgs labums – kopstrādes telpa. Pagastā šī esot stilīgākā vieta. Cerība, ka laukos parādīsies "hipsteri", kas no pilsētas pārceļas uz laukiem strādāšanai attālināti, vai arī vietējiem zemniekiem un mājražotājiem vajag labiekārtotu darbavietu ar jaudīgu optisko internetu.
"Ne katrā vietā šis internets ir pieejams cilvēkiem. Šeit centrā tas ir ļoti labs, bet attālākajās nomalītēs pat telefona sakari ir diezgan švaki, līdz ar to tas cilvēks nevar sev mājās to internetu turēt. Tāpēc šeit ir šī iespēja to izmantot," saka Skujenes pagasta pārvaldes vadītāja Vita Demešenkova.
Skujenes ļaudis arī uzrakstīja projektu un ieguva naudu interaktīvā stenda izveidei – tajā var lasīt pagasta jaunumus, atrast tūrisma objektus novadā, radīts digitālais tirgus placis ar sludinājumu ievietošanu.
"Kur var nopirkt kartupeļus, kur var nopirkt lauku olas, ogas – tad nu šis stends šobrīd ir tāds risinājums, kad veikalā ienes zīmīti. Veikala darbiniece to īsā laikā uzreiz ievada," teic Amatas novada projektu vadītāja Zane Pīpkalēja.
Līdz ar "viedā ciema" statusu, Skujenē izveidojās aktīvāko iedzīvotāju kopiena ar mājražotājiem un zemniekiem priekšgalā.
Starp viņiem, Signe Šlosberga, kas pirms diviem gadiem pameta Rīgu, un tagad saimniecībā Skujenē audzē sējas idru, kvinoju un ražo ekoloģiskos produktus kā SIA "Gusts Apinis" saimniece: "Laucinieki ir tādi ļoti tradicionāli. Viņiem tāds – "šmeki, šmeki" nepatīk. Es taisu kaut ko neparastu! (TV3: Un tas ir tas kvass?) Tas ir kvass ar skujām un bērzu sulu. Mēs esam mājražotāji. Mēs mājās viņu spiežam, pakojam, vedam rīdziniekiem. Doma ir tāda – katrs Skujuenē kaut ko var darīt. Katrs var mazu ražotnīti uztaisīt. Rūpnīcas te nebūs. Pašiem ir jārada sev darbiņš. Kāda ideja, jāuzražo produkts un jāpiedāvā rīdziniekiem."
Pirms Skujene ieguva "viedā ciema" statusu, katrs bijis pats par sevi, bet tagad saviem biznesa šķēršļiem meklē kolektīvus risinājumus noieta veicināšanai. Mājražotāji vietējā bodē apvienojušies vienotā produktu stendā. Šajā lauku veikaliņā arī notiek produktu pirmreizējās degustācijas pirms preci sūta rīdziniekiem.
"Šobrīd darbojamies pie tā, lai mājražotājiem būtu pakomāts. Lai mājražotāji varētu savu produkciju piegādāt uz Rīgu, lai nebūtu jābrauc," norāda Amatas novada projektu vadītāja Zane Pīpkalēja.
Kas būs šīs gada "viedais ciems" Latvijā, pagasti un mazpilsētas var pieteikties līdz 12.maijam. "Naudas injekcija būs tajā brīdī, kas būs skaidri zināmās nepieciešamās investīcijas, projekti un iniciatīvas, un tad šīs iniciatīvas varēs ietērpt projektu vārdos un iesniegt dažādos Eiropas Savienības projektu konkursos," saka biedrības "Jūras zeme" vadītājs Āris Adlers.
Citviet Eiropā viedo ciemu projekti ir spējuši izglābt izmirstošos reģionos – mūsdienīgas vides radīšana pagastos motivē pilsētniekus pārcelties uz laukiem.
Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
