Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".
Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā, un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt – igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.
"Mēs un lielākā daļa pasaules neesam gatavi elektroniskām vēlēšanām. Igaunija šajā gadījumā ir unikāla, izvēloties vēl gadsimta sākumā iet digitālo ceļu, kur vēlēšanas ir svarīga, bet maza daļa," teica CVK vadītāja.
Lai Latvijā ieviestu elektroniskās vēlēšanas, būtu jāmainās visai valsts politikai, uzskata Saulīte.
Jau vēstīts, ka svētdien Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējā balsošana sākās pagājušajās nedēļas pirmdienā, un līdz sestdienas vakaram varēja nobalsot arī tiešsaistē. Pēc centrālās vēlēšanu komisijas datiem, vēlēšanās piedalījās 63,7% balsstiesīgo pilsoņu. Nedaudz vairāk kā puse no viņiem nobalsoja internetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
