Ušakovs: Starp Rīgu un valdību nekad nav bijusi nekāda sadarbība

Ar pašreizējo attīstības tempu Rīga labklājības ziņā Viļņu un Tallinu nepanāks nekad. Šāds skaudrs secinājums Latvijas Bankai.

Rīgas reģionā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, un tas veido divas trešdaļas no visas valsts ekonomikas. Par Latvijas galvaspilsētas pozīcijām iepretim Tallinai un Viļņai diskutēts gadiem. Tagad Latvijas Banka nākusi klajā pētījumu un secinājumi pagalam skaudri.

Atbilstoši pētījumam un iedzīvotāju vērtējumam Rīga starp Baltijas valstu galvaspilsētām pēdējā vietā pārvaldībā, drošībā, veselībā, uzticībā apkārtējiem cilvēkiem, vides kvalitātē un sabiedriskajā transportā. Rīga arī vienīgā, kurā mirstība ir lielāka par dzimstību un vairāk cilvēku aizbrauc nekā iebrauc. Vairākās jomās pilsēta savas pozīcijas pēdējo 10, 20 gadu laikā zaudējusi.

Rīga nekad nebūs Ņujorka, un to nemaz arī nevajag. Pietiks ar to, ja Latvijas galvaspilsēta kļūs par labāko sevis versiju, pārliecināts centrālas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Vēl 2000. gadā Rīgas un Viļņas reģionā bija līdzīgs iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju, taču šajā periodā Lietuvas galvaspilsēta aizsteigusies priekšā un ienākumu plaisa arvien paplašinās.

"Ar pašreizējo ekonomiskās attīstības tempu Viļņu un Tallinu labklājības ziņā Rīgā nepanāks nekad. Mūsuprāt, nav citas iespējas apturēt Rīgas depopulāciju kā tikai uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā," norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Ekonomists pauž, ka Rīgā var uzlabot dzīves kvalitāti pat pie pašreizējā ienākumu līmeņa, taču tam vajadzīga pārdomāta politika dažādajās problemātiskajās jomās. Runa par to, lai investīcijas un talanti plūstu uz šejieni. Bērnudārzi, pārvietošanās infrastruktūra un labiekārtota vide, kā arī jauni mājokļi, kuru būvē Latvijas galvaspilsēta krietni atpaliek no Tallinas un Viļņas.

"Ja mēs skatāmies par Latvijas cilvēkiem, Latvija konkurē ar Norvēģiju un Īriju, kur daudzi ir emigrējuši, savukārt Rīga faktiski konkurē nevis ar Oslo vai Dublinu, bet gan ar Mārupi, Ādažiem, Garkalni, Ķekavu un tā tālāk," uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Topošā SEB Biznesa centra darbinieks, tas būs VEF teritorijā. Izkāpjot no sabiedriskā transporta, lai nokļūtu savā darbavietā, kas ir Gustava Zemgales gatves un Brīvības ielas krustojumā, viņam jāšķērso 16 joslas. Tā ir Brīvības iela. Tā nav Ķivuļu iela, kur vēl grants uz ielas. Tā jau tu izjūti vai ir ir rūpes, uzmanība un drošība," norāda pilsētplānotājs, VEFRESH inovāciju kustības direktors Viesturs Celmiņš.

Daudzus gadus no Latvijas Bankas apskatītā perioda Rīgas vadītājs bija pašreizējais eiroparlamentārietis Nils Ušakovs, kurš uzsver, ka jebkurai pašvaldībai ir maz instrumentu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, un Latvijas galvaspilsētas attīstību nevar skatīt atrauti no visas valsts attīstības. Tas pats attiecoties uz korupcijas skandāliem, par ko viņa vadībā galvaspilsēta daudz kritizēta.

Vaicāts par to, kā kādu Rīgu viņš atstāja pēc sava laika mēra amatā, Ušakovs norāda uz "sarkanajām lentītēm": "Es domāju, ka jūs būtu pirmais, kas sāktu smieties, ja mēs svinīgi atklātu vienu krānu parkā. Jūs esat daudz jokojuši par sarkanajām lentītēm, bet aiz katras lentītes bija kāds pluss mīnuss cienījama mēroga objekts. Tādu objektu un attiecīgi arī lentīšu bija daudz."

Politiķaprāt, galvenā problēma Rīgai ir galvaspilsētas un valdību nespēja sadarboties. Jau vēsturiski. Tas bijis gan pirms viņa, gan to patlaban izjūt pašreizējā domes vadība. Tagad atskatoties, vai ko darītu citādi, Ušakovs uzskata, ka attīstības virziens ir bijis visnotaļ pareizs: "Ir daudz lietas, ko izpildījumā es darītu savādāk, bet, ņemot vērā, ka es vēl neesmu prom no politikas, no tādas pavisam publiskas grēksūdzes vēl atturēšos kādu laiciņu."

Samērā līdzīgus akcentus var saklausīt arī no pašreizējā mēra – nacionālā politika nav Rīgas attīstībai labvēlīga. Jau iepriekš bijuši pētījumi ar līdzīgiem atzinumiem kā Latvijas Bankai. Tikai investējot attīstības centros ar lielāko potenciālu, var kopējā valsts ekonomika pieaugt.

"VARAM mērķdotācijas visām pašvaldībām vienādas. Ja mēs paskatāmies uz to pašu izglītību, skolotāju algu modeli.  Pierīgas pašvaldībām tās ir par padsmit procentu lielākas nekā Rīgas pedagogiem. Kaut vai paskatāmies to pašu absurdo lēmumu par Rīgas teritorijas plānojumu, faktiski apstādināt vienas lielas pilsētas ekonomisko izaugsmi, valsts politika nav mainījusies," norāda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Lielas cerības Rīga liek uz topošo īpašo investīciju programmu galvaspilsētai, lai tā varētu aizņemties, piemēram, kaut vai tiltu savešanai kārtībā. Savukārt talantu un uzņēmēju piesaistē rosās pērn izveidotā Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra.