Uz saturu

Zemes noslīdenis pie Gūtmaņa alas nav vienīgais. Tādi ir vismaz vēl divi – pie Kraukļu alas un Pēteralas

Nogruvums Gūtmaņa alas tuvumā nav vienīgais, kas lietaino laika apstākļu dēļ izveidojies Siguldas apkārtnē. Palielinoties ūdens apjomam zemes virskārtā, līdzīgi procesi novēroti vismaz vēl divās vietās. Lai arī noslīdenis līdzi rauj kokus un dubļus, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti par to nesatraucas.

2018. gada 7. janvārī 9:23

Vienā no vietām maršruts slēgts tieši tādēļ, ka takai priekšā ir noslīdenis. Iekāpt tajā būtu kā izbaudīt "māla vannu". Kā "LNT Ziņām" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis, aizlieguma zīme izvietota tādēļ, ka pats galamērķis – Pēterala nebūs sasniedzama.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šis objekts atrodas tālāk no populārākajām apskates vietām. Šeit ir mazāk apmeklētāju, mežonīgākas takas. Iespējams, tieši nošķirtība no ierastajiem tūristu maršrutiem lielāku uzmanību šonedēļ pievērsa noslīdenim pie Gūtmaņa alas. Taču to ir vismaz vēl divi – pie Kraukļu alas un Pēteralas.

Sācies kā neliels avotiņš, kraujas apakšā skats līdzinās kalnu upei pēc paliem. Tikai ja parasti šādu ūdens daudzumu rada kūstošs sniegs, šoreiz tas ir lietus, kurš jau kopš vasaras mitrina augsni. Koku saknes šeit sniedzas tikai pusmetra dziļumā, tālāk sākas smilšakmens. Kad augsne vairs nespēj turēt tā svaru, tas krīt radot kaut ko līdzīgu domino efektam.

Šī procesa rezultātā, katra nākamā paaudze Gaujas senleju ieraudzīs savādāku. Ainavas pārmaiņām šeit var tikai pielāgoties, bet ne iejaukties tajās. Lielā mērā darbus uz sausāku laiku jāatliek, jo noslīdenim pie Pēteralas var piekļūt tikai kājām. Atšķirībā no Gūtmaņalas, kurai var piebraukt arī ar auto.

Noslīdeņi Siguldas apkārtnē nenotiek bieži, bet regulāri. Ziņas par tiem var atrast arī Latvijas brīvvalsts laikrakstos. Mūsdienās lielākais izveidojās tepat pie Turaidas pils. Pirms 15 gadiem noslīdenis bloķēja piebraucamo ceļu. Līdzīgi, kā vietā, kur bloķēta piekļuve alai.

Vecais ceļš, visticamāk, tā arī paliks aprakts, Dabas aizsardzības pārvalde plāno izbūvēt jaunu – apkārt noslīdenim. Nevajadzīgie koki un zari izkūp ugunskurā, bet lielais kritušais ozols tā arī paliks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Principā to var darīt jau šobrīd. Ģeologs Dainis Ozols iesaka apmeklētājiem iesaka pavērot atseguma struktūru. Tas parādīs, daudzos slāņus, kas citkārt nav redzami: "Šeit ir tāda smilšakmeņu mija, šobrīd tas ir aizsmērējies ciet. Bet paies kaut kāds laiks, māli nolips nost un tad varēs redzēt. Tāds rūsgans iezītis vīd ārā. Būs jauns atsegums tur."

Apsekojot apkārtni, tik lielu noslīdeņu veidošanās kā šis nav novērota. Taču pilnīgas pārliecības, ka nekas nenotiks, arī nav. Jo vēl ir tikai janvāris.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm