Zvejnieki rosina vasarā noteikt mencu zvejas liegumu
Lai gan par aizliegumu zvejot mencas neviena tiesa nav lēmusi, pavisam drīz var pienākt brīdis, kad šo zivju Baltijas jūrā nebūs, jo šobrīd to līmenis ir kritiski zems.
Teju 40 gadu laikā tās ir burtiski izsīkušas, nozvejas apjomi tiktāl sarukuši, ka zvejas kuģi stāv dīkā, bet viens uzņēmums šogad ir likvidējies un no savām zvejas kvotām atteicies.
Ja 80. gados zvejnieki varēja lepoties ar 50, 40, 30, 20 un visbeidzot 10 tonnu nozvejām, tad kopš 90. gadu sākuma nozvejoto mencu daudzums Latvijā svārstījies – labākajā gadījumā – ap 7-8 tonnām, līdz pērn sarucis jau līdz 1,2 tonnām.
Skaidrojumi tam, kāpēc mencu kļuvis tik maz, ir dažādi – tās apēd roņi, kas vienlaikus zivis aplipina ar slimībām un tārpiem. Tie savukārt kavē zivju augšanu, un tās neizaug pietiekami lielas, lai saražotu kvalitatīvus ikrus. Skābekļa un sāls līmenis Baltijas jūrā ir nokrities, un ikri iet bojā.
Arī mencu zvejnieki ir atklāti – kuģi stāv dīkstāvē.
Par šo situāciju strīdi ar zinātniekiem notikuši jau gadiem, un vēl pirms 2012. gadā tika prognozēts, ka trīs gadu laikā mencu krājumi atjaunosies un sasniegs 265 000 tonnu. Reālā situācija gan ir citāda.
"Beidzot Latvijas zvejnieki nosprieda, ka vismaz vasarā – jūnijā, jūlijā, augustā – ir jāpārtrauc zveja. Tanī brīdī viņi gatavi stāvēt ostā, un par to, ka nezvejo mencas, vēlas saņemt kompensācijas. Eiropas Komisija to atbalsta, lietuvieši to jau ir panākuši. Deklarācija ar Lietuvu jau ir noslēgta, latvieši grib pievienoties," norāda Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits.
Tā ir pirmā reize, kad zvejnieki paši rosina ieviest zvejas liegumu. Līdz šim uz mēnesi vai diviem tādus noteica visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī šogad liegums bija paredzēts tikai jūlijā, taču, lai ļautu zivju populācijai kaut nedaudz atražoties, zveja būtu jāpārtrauc uz ilgāku laiku. Priekšlikums apspriests un apstiprināts arī Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē Zemkopības ministrijā.
Tuvākajos mēnešos ministrijas speciālisti plāno izstrādāt piemērojamo kompensāciju metodiku un uzsākt neformālas sarunas ar Eiropas Komisiju.
Zivsaimnieku asociācija lēš, ka kopumā liegumu varētu noteikt vasaras mēnešos turpmākos četrus gadus un tam būtu nepieciešami divi miljoni eiro. Ministrija skaidro, ka šie līdzekļi Latvijai jau ir pieejami un Komisijai vien jāpierāda nepieciešamība tos pārvirzīt jaunajām vajadzībām. Uz kompensācijām gan var cerēt tikai tie, kas vasaru gatavi pavadīt pilnīgā dīkstāvē.
Mēs zvejniekam obligāti nespiežam stāvēt malā, būs liegta mencu zveja, bet, ja viņš saskata iespēju zvejot reņģi, brētliņu, viņš var turpināt zvejot, tātad – menca netiek zvejota, jo tā ir aizliegta, bet tad viņš nevar pretendēt uz kompensāciju.
Ministrijā lēš, ka tas varētu attiekties uz aptuveni 10 komersantiem ar 20 kuģiem. Tomēr skaidrības par to, vai trīs mēnešu liegums varētu ļaut mencām savairoties, ne ministrijā, ne zivsaimnieku asociācijā nav.
Savukārt LNT Ziņu uzrunātie zvejnieki apsver iespēju atteikties no mencu zvejas vispār un meklēt citus ienākumu avotus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
