Vietvaras 2021: Liepājā akūti trūkst vietu pašvaldības bērnudārzos

Liepājā pēc novadu reformas īsti nekas nav mainījies, un tā joprojām ir viena no valsts nozīmes pilsētām. Taču situācija varēja būt pavisam citādāka – sākotnējais reformas plāns paredzēja, ka Liepāja būs centrs lielajam Lejaskurzemes novadam un vēja pilsētai pievienosies astoņas apkārt esošās mazās pašvaldības.

Tomēr nedz Liepāja, nedz mazie novadi nevēlējās būt daļa tik lielas pašvaldības – tām esot atšķirīgi mērķi un attīstības plāni, tādēļ vietvaras tomēr gājušas katra savu ceļu.

Līdz ar to Liepāja ar 68 500 iedzīvotāju joprojām palikusi trešā lielākā pilsēta Latvijā. Pašvaldības budžets 88 miljoni eiro, kas arī trešais lielākais starp Latvijas pilsētām. Vienlaikus Liepājas maciņu papildina arī citu vietvaru sapelnītais – šogad no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda pilsēta saņēmusi teju deviņus miljonus eiro.

Samērā lielais budžets ļāvis Liepājai pēdējos gados attīstīties. Vietējie saka, sakārtotas ielas, uzbūvētas no jauna vai rekonstruētas vairākas ēkas, daudziem liels prieks, ka iegādāti arī jauni zemās grīdas tramvaji.

Viens no Liepājas veiksmes stāstiem ir arī speciālā ekonomiskā zona. Plašajā industriālajā teritorijā sev mājvietu radusi ne tikai Liepājas osta, bet arī vairāk nekā 40 dažādu, lielākoties ražojošo, uzņēmumu, nodrošinot ap 2500 darba vietu.

Industriālās zonas attīstība ļāvusi pilsētai atgūties no trieciena, ko deva metalurģijas milža – "Liepājas metalurga" – likvidācija. Tomēr vietējā portāla liepajniekiem.lv redaktors akcentē, – darba vietu jautājums šeit joprojām aktuāls.

"Jā, mēs dzirdam par ļoti daudz rūpnīcām, kas pēdējā laikā tiek būvētas, celtas un paplašinātas. Bet tajā pašā laikā bezdarba līmenis šobrīd krīt lēnām. Tā kā te ir vēl viens zināmā mērā paradokss – rūpnīcas ceļ, investori tikmēr sūdzas, ka trūks darbaroku. Bet bezdarba līmenis tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka ļoti strauji kristu," saka portāla liepajniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis.

Un vēl lēnāk par bezdarba līmeni Liepājā mazinās rindas uz bērnudārziem. Un daudzi jaunie vecāki cer, ka tieši to jaunā dome beidzot atrisinās. Patlaban rindā uz dārziņu šeit gaida ap 1500 bērnu, tādēļ neziņa, kur atvases būs septembrī, šeit nomoka daudzus jaunos vecākus.

"Principā es šobrīd nezinu, vai mans bērniņš tiks ar visu to, ka viņam jau ir tas 1,5 gads un noteikts, ka tajā bērnudārzā būtu jātiek, bet netiek. Viņi it kā iesaka tos mājdārziņus, auklītes, bet viņu arī ir tik, cik ir. Un tad arī ir tā, ja tev paveicas un savam rajonam vari atrast, vari izvadāt, tad ir labi," atzīst liepājniece Zane.

Pašvaldībai gan problēma zināma un ar saukļiem, ka rindu bērnudārzos vairs nebūs, šeit vēlēšanās startē daudzi saraksti.

Bet šis ir Liepājas kopienas dārzs. To izveidojusi viena no aktīvākajām vietējām nevalstiskajām organizācijām "Radi vidi pats". Šis ir viens no organizācijas darbiem, lai atdzīvinātu un sakārtotu vismaz nelielu daļu Liepājas teritorijas.

"Bet tieši tāpat mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas iesaistīties tās vides radīšanā arī pašvaldības līmenī un censties ietekmēt tos procesus, lai tā vide ir tāda, kādu sabiedrība pati to vēlas," spriež biedrības "Radi vidi pats" valdes locekle Anna Paula Gruzdiņa.

No liepājniekiem izskan, ka šobrīd pilsētas attīstība norit nevienmērīgi un tas būtu jāmaina. Kamēr vienā vietā ceļ rūpnīcas, labo ceļus, citviet joprojām iedzīvotājiem jābraukā pa sliktas kvalitātes grants ceļiem. Ielu asfaltēšana ir vēl viens darbs, ko no jaunās domes daudzi liepājnieki sagaida, jo grants ceļi šeit tiešām nav retums. Tomēr dubļi un putekļi no ielām ir mazākais. Daudziem lielākais raizes rada ostas piesārņojums.

"Mūsu aktīvistu vidū arī Liepājā ir vairāki aktīvisti, kas jau gadiem cenšas panākt skaidru, caurspīdīgu gaisa kvalitātes monitoringu. Viņiem to aizvien nav izdevies panākt. Un gribētos redzēt lielāku politisko gribu risināt šos jautājumus, lai būtu skaidrs, ka tik primitīva lietā kā gaiss, ka mēs to varam elpot droši," atzīst biedrības "Radi vidi pats" valdes locekle.

Organizācija, kurā darbojas jaunie liepājnieki, vēl cer, ka pašvaldība uzņemsies lielākas rūpes par jauniešiem.

"Šis emocionālais atbalsts, kas būtu ļoti nepieciešams, piemēram, mentori, kas palīdz nezaudēt motivāciju, kas palīdz arī karjeras izvēlē. Un ieviest šos palīdzības rīkus, kas nav tādi birokrātiski, caur projektiem, bet ir ļoti saprotami un viegli pieejami jauniešiem," saka biedrības "Radi vidi pats" valdes locekle.

Par Liepāju saka, ka tā ir jūras, mūzikas un vēja pilsēta. Un šīs trīs lietas uz šejieni vilina daudzus tūristus ne tikai no Latvijas pilsētām, bet lielā skaitā arī no kaimiņvalsts Lietuvas. No vienas puses, labi – tūristi pašvaldībai ienes naudu, taču monētai arī ēnas puse.

Un runa par dzīvojamo fondu, ko būtu jāveido arī pašvaldībai, lai šeit savus iedzīvotājus noturētu. Ilgtermiņā šeit atrast dzīvesvietu bieži vien ir ļoti grūti. Vietējie labprātāk savus īpašumus izīrē tūristiem īstermiņā, jo šādā veidā peļņa daudzkārt lielāka. Un tas raizes rada jaunajiem liepājniekiem, kuri vēlas sākt patstāvīgu dzīvi.

"Es arī skatos, un tiešām tikai uz dienām, uz vasaru tagad izīrē. Es arī pati personīgi skatos tos dzīvokļus, bet ir, kā ir. Protams, vasaras sezona, bet ar to dzīvošanu diezgan grūti. Un pāris dzīvokļi, kas ir, tie varbūt kaut kur Karostā, un tur jau galīgi negribētos pašreiz dzīvot," atzīst liepājniece Sanija.

Tomēr Karostā dzīvojošajiem citas domas.

"Mums viss ir labi. Mani viss apmierina. Veikalu pietiek, cilvēki kārtīgi. Ir ieviesta mums kārtība, konteineri stāv mums, viss labi. Es domāju, ka viņi gribētu braukt uz Karostu, šeit labāk, man patīk," spriež Genādijs.

Karostas tiešām pēdējos gados piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas. Tomēr vietējo domas nav viennozīmīgas. Citi uzsver, – joprojām par viņiem rūpējās mazāk nekā par citu apkaimju iedzīvotājiem, par piemēru minot trotuārus.

"Īpaši Pāvilostas 1, tur tādi kvadrāti izsisti. Pilsētā katrā mazā ieliņā, katrā pagalmā trotuāri sataisīti, bet mums ne. Pensionāri nevar paiet, var kājas salauzt," atzīst Karostas iedzīvotāja Raisa.

Tādēļ vietējie cer, ka dome vairāk rūpēsies par visiem mikrorajoniem un visiem pilsētas iedzīvotājiem.

"Protams, vairāk darba vietu gribētos un sakārtotāku pilsētvidi ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos," tā norāda liepājniece Kristīne.

"Manuprāt, šeit ir tik daudz arī krievvalodīgo cilvēku, cik latviski runājošo cilvēku. Un, manuprāt, vajadzētu kaut kā šo lietu stabilizēt drusciņ. Tas mans viedoklis. Izglītības ziņā," pauda liepājniece Andželika.

Savukārt senioriem svarīgi, lai dome, vēloties ietaupīt, nesāk apgriezt piešķirtos labumus.

"Lai paliek vismaz tādā stāvoklī, kā ir – pabalsti veciem cilvēkiem, tramvajs un satiksme no 80 gadiem par velti, ļoti labi viss ir. Ko tad vēl labāk var gribēt? Nu, zārkiem varētu kaut kādas atlaides dot, teiksim," saka cits TV3 Ziņu sastaptais Liepājas iedzīvotājs.

Pirmsvēlēšanu laiks šogad Liepājā pārsteidzoši mierīgs, stāsta portāla liepajniekiem.lv redaktors. Un bez lieliem satricinājumiem politiskā dzīve bijusi arī visu četrgadi. Lielākās pārmaiņas bijusi draudzīgā pašvaldības vadītāju rokāde, kad ilgstošo domes vadītāju Uldi Sesku nomainīja Jānis Vilnītis. Un, visticamāk, tieši šo divu politiķu pārstāvēto partiju starpā arī šogad Liepājā gaidāmā lielākā cīņa.

"Jautājums, protams, vienmēr ir bijis vismaz pēdējos trīs vēlēšanu laikā, kura kuru? Tā arī ir galvenā intriga. Patiesībā šīs vēlēšanas arī būs kā atzīme jaunajam mēram, kurš stājās iepriekšējā mēra vietā, kurš šeit bija vadījis ļoti ilgu laiku," secina portāla liepajniekiem.lv redaktors.

Par 15 deputātu vietām Liepājas pašvaldībā šogad cīnās 115 deputātu kandidāti no septiņiem sarakstiem. Cīņa, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kļuvusi mazāk sīva – pirms četriem gadiem bija iesniegts gan lielāks sarakstu skaits, gan politisko aktivitāti izrādīja par 50 iedzīvotājiem vairāk.