Cēsu pusē vilki dažu mēnešu laikā nokoduši teju 100 aitas; kompensācijas saņemt neiespējami
Trauksmaini un rūpju pilni pēdējie mēneši bijuši aitkopjiem Cēsu pusē – dažu nedēļu laikā vairākās saimniecībās vilki nokoduši teju 100 aitas. Zaudējumi par katru noslepkavoto lopu mērāmi simtos, taču nosacījumi kompensāciju saņemšanai esot teju neizpildāmi, vēsta TV3 Ziņas.
Aitkope Arta Celma savā saimniecībā ar konstrukciju, kas visu diennaktī spēlē mūziku un spīdina gaismu, cenšas aizbaidīt vilkus un nosargāt savu ganāmpulku. Pirms mēneša, nakts aizsegā, plēsējs nokodis vairākus lopus. Taču salīdzinājumā ar kaimiņiem, šai saimniecībai vēl ir paveicies, jo citviet divu mēnešu laikā zaudētas pat 50 aitas.
"Nezinu kā tā situācija attīstīsies, jo lielākie uzbrukumi ir augustā, bet jau tagad šeit saimniecībās Cēsu, Amatas novadā ir vairāk kā, ja nemaldos, pie 100 dzīvniekiem, kas ir nokosti un nezinu, cik vēl ir iedzīti mežos un pazuduši."
Plēsēji šajā pusē bijuši sevišķi nežēlīgi, jo nakts laikā nokož pat 10 lopus, lielāko daļu no kuriem nemaz neapēd. Saimnieku ieskatā vilku uzvedība ir neadekvāta, jo plēsējs nebaidās nākt arī mājas pagalmā vai kūtī. Zaudējumi par katru noslepkavotu lopu mērāmi vairākos simtos, taču izcīnīt kompensācijas esot teju neiespējami.
"Tas viens no ieteikumiem ir uzlikt žogu. Nu mums 36 hektāriem vienas vasaras laikā vienkārši finansiāli tas nav iespējams. Mēs, protams, meklēsim veidus, kā to izdarīt, bet citi to nevar, jo ir nomātās zemes un aitas tiek turētas grupās. Var vest mājās aitas, mēs mēģinām to darīt. Mums nav tik daudz to dzīvnieku, bet kam ir 400 un 300 aitas, tas nav iespējams."
To, ka aitkopjiem ir teju neizpildāmas prasības kompensāciju saņemšanai, atzīst arī vietējā Medību koordinēšanas komisijā. Viens no nosacījumiem paredz, ka ar medniekiem jābūt noslēgtiem līgumiem par ganību apsekošanu, bet ņemot vērā to, ka aitkopībai vajadzīgas desmitiem hektāru lielas teritorijas, daudzviet šīs zemes tiek nomātas. Otra prasība – jāpierāda, ka saimnieks aitas aizsargā.
"Nopietns elektriskais gans – tās ir nevis simtu, bet tūkstošu izmaksas aitkopim. Vairāk vai mazāk atrisināt to jautājumu var tā, kā to izdarījuši savvaļas briežu turētāji – tie ir stacionārie lielie žogi , kas ir vēl lielākas izmaksas. [Sanāk, ja aiznes vilks aitkopim 50 aitas viņš principā paliek bez iespējas kādu atlīdzību saņemt?-red.] Diemžēl, šobrīd tas tā ir."
Radusies situācija apspriesta arī pašvaldībā, taču aitkopju cerības uz palīdzību – pašvakas. Kompensācijas spīd vien retajam, savukārt vietējie mednieki stāsta – lai noķertu vilku, vajadzīgi piegaudotāji, un šādu speciālistu viņiem neesot. Vienlaikus, cerīgas ziņas ir Valsts mežu dienestam – lai gan vilku medību sezona sākās tikai pagājušonedēļ, nomedīti jau vairāk nekā 15 plēsēji un divi no tiem – tieši Cēsu un Smiltenes pusē.
"Šobrīd varētu nedaudz nomierināt un teikt šiem aitkopjiem, ka pēc Valsts mežu dienestā iesniegtās informācijas divi vilki šajos novados ir nomedīti un tas viens vilks Drustu pagastā, kas šorīt nomedīts, tas arī pēdējā uzbrukumā 16.jūlijā ir bijis un to pateiks zinātnieki, noņemot DNS paraugus, vai viņš ir bijis vainīgs pie uzbrukumiem."
Mežu dienesta statistika liecina, ka šogad septiņos mēnešos fiksēti 29 vilku uzbrukumi, kuros nogalinātas teju 130 aitas un vēl tikpat savainotas vai pazudušas. Salīdzinot ar situāciju pirms gada – pieaugums ievērojams. Tiesa gan, vairums uzbrukumu noticis tieši Cēsu un Smiltenes pusē, tādēļ pamata satraukties par vilku savairošanos neesot un te drīzāk nospēlējusi neveiksmīga sakritība. Taujāts, kā aitkopjiem palīdzēt, Lūsis aicina pašus saimniekus būt atbildīgākiem, izbūvējot aizsargžogus.
"Es nedomāju, ka tās investīcijas ir tik lielas, ja samērojam ar tiem zaudējumiem, kas ir aitkopjiem, ja viņiem tiek iznīcināts viss ganāmpulks un viņiem ir jāizvēlas nodarboties ar šo biznesu vai nenodarboties."
Zemkopības ministrijā gan stāsta, ka atbalsts preventīviem pasākumiem pieejams jau sen, taču paši lauksaimnieki līdz šim lielāku interesi izrādot par atbalstu tehnikas iegādei.
"Finansiāli visietilpīgākajā atbalstā, kas ir lauksaimniekiem, atbalsts investīcijām, cita starpā tiek atbalstīti ieguldījumi, kuru mērķis kā reiz ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku darbību, mazinot risku un kā aktivitāte šeit ir paredzēta žogu izbūve, kā preventīvs pasākums."
Kopumā lauksaimnieki varot saņemt 40-50% līdzfinansējumu. Nākamais projektu uzsaukums gaidāms oktobrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
