Eiropas Komisija vēlas zaļu un digitālu tūrisma nākotni, tomēr pārmaiņas nav obligātas

Kā "’tv3.lv’’ skaidroja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas un komunikācijas speciāliste Kristīne Liepiņa, konkrētais piedāvātais tūrisma nozares pārkārtošanās plāns faktiski uzskatāms par ceļvedi, kas definē vēlamās darbības un sasniedzamos mērķus, lai tūrisma ekosistēma labāk atkoptos no pandēmijā piedzīvotās krīzes.

Bet pats galvenais – ietverti punkti, lai nozare mainītos, spētu pāriet uz zaļu domāšanu, būtu iekļaujošāka, labāk atbildētu uz nozarē strādājošo un to izmantojošo cilvēku vajadzībām, lai tā pelnītu un vienlaikus izpildītu aprites ekonomikas un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Vadlīnijas, nevis obligāts pienākums

Dokumenta sākumā teikts: "Šajā ziņojumā atspoguļoti rezultāti, kas iegūti ciešā sadarbībā ar tūrisma nozarē iesaistītajiem, raugoties no dažādiem tūrisma ekosistēmas skatupunktiem dažādās ES dalībvalstīs. Tomēr apkopotie rīcības ieteikumi ne vienmēr atspoguļo visu ieinteresēto personu grupu nostāju vai piekrišanu piedāvātajam, kā arī atsevišķu dalībvalstu vai Eiropas Komisijas viedokli. Šis dokuments neskar Komisijas turpmākās iniciatīvas tūrisma jomā. Dokumentā izklāstītajās darbībās ir aprakstītas iespējamās pārkārtošanās aktivitātes un vēlamie mērķi. Tomēr jāņem vērā, ka dažādas valstu teritorijas, apvidi atrodas dažādos iespējamo pārmaiņu sākumpunktos un arī saskaras ar dažāda veida iespējamiem ierobežojumiem (piemēram, salas, attāli lauku reģioni vai blīvi apdzīvota pilsētvide). Tāpēc jebkuros tālākos mērķos, darbībās un pasākumos vienmēr būtu jāņem vērā teritorijas īpatnības."

Principā dokuments parāda ļoti daudzus virzienus, kurp tūrisma nozarei virzīties, strādāt, mainīties, kā arī iesaka veidus, kā to darīt, – kopumā tūrisma kopiena tiek aicināta īstenot pasākumus 27 jomās. Taču tās vairāk ir vadlīnijas reālam darbam, nevis obligāts pienākums tagad un tūlīt visu izpildīt, norāda Liepiņa.

Viennozīmīgi ieguvēji būs tie, kas sāks savlaicīgi izmantot visas piedāvātās iespējas, piedalīties tūrisma politikas veidošanā un uzsākt ES finanšu instrumentu izmantošanu jau tagad.

Piedāvātais tūrisma nozares pārkārtošanās plāns aptver ļoti plašu un arīdzan praktisku jautājumu loku. Tai skaitā:

• infrastruktūras uzturēšanas izaicinājumi;
• tūrisma ekosistēmā strādājošajiem nepieciešamās apmācības, zināšanas, iespējamos pārkvalificēšanās veidus;
• klimata jautājumus, vides un enerģētikas jomas izaicinājumus;
• investīciju iespēju analīze;
• ES finanšu instrumentu pieejamība tūrisma ekosistēmas dalībniekiem;
• tūrisma sociālā dimensija – no darbinieku vajadzībām un labklājības nodrošināšanas līdz vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti;
• un citi jautājumi.

Tūrisma nozarei paredzētais pārkārtošanās ceļš turklāt palīdz izpildīt Eiropadomes 2021. gada 27. maija secinājumos pausto lūgumu, kurā "Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas ar attiecīgo ieinteresēto pušu līdzdalību izstrādāt programmatisku dienaskārtību Eiropas tūrismam".

Tūrisma nozarei paredzētais pārkārtošanās ceļš pievēršas minētajiem lūgumiem un tūrisma ekosistēmai sagatavo tādu pārejas ceļu, kas orientējas uz 2030. gadu un vēlāku laiku, būtu vērsts uz tālāku perspektīvu un ilglaicīgu izturētspēju.

Kas par to jāzina tūrisma nozares pārstāvjiem?

Lai pārkārtošanās plānu realizētu, tiek veidotas darba grupas, kas strādās vairākos virzienos – zaļā pāreja, digitālā pāreja, ilgtspēja. Attiecīgi šis ir veids, kā paust savu viedokli, iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijā un virzīt savas intereses, saprast, kā domā citas dalībvalstis, kur ir kopējie rīcības punkti, kas var palīdzēt nozarei, un kur atšķirīgie – par ko jādiskutē, lai panāktu labākus rezultātus.

Šobrīd arī ir atvērta tiešsaistes aptauja, kurā tūrisma nozares pārstāvji var gan informēt par savām aktivitātēm pārejā uz zaļu, digitālu un ilgstpējigu darbu, gan pieteikties darbam Eiropas līmeņa darba grupās.

2022. gadā plānots arī atvērt digitālu sadarbības platformu, kur tūrisma nozares pārstāvji attiecīgi varēs darboties, apmainīties idejām un pieredzē, veidot kontaktus, piekļūt dažādiem informatīvajiem resursiem, veidot sadarbības, kopprojektus u. tml.

Tāpat turpināsies EK mijiedarbība ar atbildīgajām dalībvalstu ministrijām un ekspertiem, lai veidotu tālākus priekšlikumus tūrisma nozares attīstībai un mērķu sasniegšanai zaļajā, digitālajā un ilgtspējas jomā.

Taujāta, ko šī pārkārtošanās ceļš finansiālā ziņā nozīmē visiem tūrisma nozares pārstāvjiem, tostarp vai būs nepieciešams šķirties no pašu finansēm, Liepiņa paskaidro – ES ar ļoti daudzām programmām atbalsta pāreju uz zaļo, digitālo un ilgtspējīgo.

Piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi palīdzību var saņemt Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (EEN), Eiropas klasteru sadarbības platformā, Eiropas Digitālo inovāciju centros, Eiropas Inovāciju padomē, Eiropas Investīciju fondā un citviet. Tāpat nozarei būtu jāizmanto Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma iespējas.

Ar visu tūrisma pārkārtošanās ceļu, tai skaitā konkrētiem darbības virzieniem un iespējām piesaistīt ES finansējumu, iespējams iepazīties šeit. Tiesa, vēl šobrīd plāns pieejams tikai angļu valodā.