Eksperti: Iemidzinātais lācis, visticamāk, jau agrā vecumā bija radis pie cilvēka aprūpes

Cilvēku dotā un atkritumos atrastā barība lāča veselību jau bija pamatīgi iedragājusi.

Lācis Gulbenes apkārtnē cilvēku redzeslokā nonāca regulāri. Bija arī iedzīvotāji, kuri apgādāja lāci ar pārtiku.

Dabas aizsardzības pārvaldē ir pārliecība, ka nesen Gulbenes apkārtnē iemidzinātais lācis ir viens no tiem, kurš aizvadītās vasaras nogalē Vidzemē klaiņoja pa cilvēku māju pagalmiem.

Tagad šis lācis ir eitanazēts. Mediķi ielūkojoties meža zvēra kuņģī ieraudzīja to, ka viņš drīz vien būtu tik un tā nomiris: "Varēja redzēt, ka viņa kuņģis pilns ar atkritumiem, plastmasas maisiņiem, striķa gabaliem, izsmēķiem, čipsu pakām."

Skumīgā aina ekspertiem liek domāt, ka lācis jau agrā vecumā bija radis pie cilvēka aprūpes. Taču, kad viņš aizbēga vai nu apzināti tika palaists mežā, lācis pats sev pārtiku nevarēja sagādāt: "Tas ziemas miegs viņam arī nebija nekāds priecīgais, jo lācis bijis ļoti viegls, neatbilstoši saviem izmēriem."

Pētnieks Jānis Ozoliņš uzsver, ka šis gadījums ir netipisks. Pat ja lācis šķiet mierīgs un izbadējies, tik un tā ir nepareizi to barot. Tas ķepainim pastiprina pārliecību, ka pārtiku jāmeklē pie cilvēkiem. Vienmēr pastāv iespēja, ka lācis var uzbrukt.

Nesen jau bijis lāču mātes uzbrukums, cilvēkam tika savainota kāja. Minētie gadījumi daudziem liek domāt, ka lāču medības ir vienīgais, kas tos atturēs no tuvošanās pie cilvēkiem. Pētnieks apliecina, ka medības var palīdzēt: "Pieņemsim, tā kā igauņi, viņi medī postījumu vietās, viņi nomedī vienu no nepieaugušajiem lāčiem. Tai lāču ģimenei rada bailes, ka labāk uz šejieni nenākt."

Eiropas direktīva lāču regulāras medības atļauj tikai noteiktos gadījumos. Lai Latvijā varētu medīt lāčus, to populācijai būtu jābūt krietni plašākai, nekā tā ir pašlaik.