Pētījumā tika pārbaudīta ģipšošanas ietekme uz populārākajiem augšņu veidiem Latvijā. Paredzēts, ka ģipsis aizturēs lauksaimniecības fosfora nonākšanu dabīgajās ūdenstilpēs. Pētnieks skaidro, ka laboratorijā novērotie rezultāti ir daudzsološi.
"Atšķirība bija labi pamanāma, to, kāds rezultāts bija kontroles paraugos, kur nebija ģipša, un pārējos, kuros bija pievienots ģipsis," stāsta LU vadošais pētnieks Oskars Purmalis.
Šajā pavasarī paredzēts, ka pētījums no laboratorijas dosies ārā pie reālas lauksaimniecības zemes.
"Veicina viņu aizaugšanu," Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece atgādina to, ka lauksaimnieku izmantotais fosfora ir barību viela, kas, nonākot upēs un ezeros, veicina dabīgo ūdenstilpju aizaugšanu. Ģipsis neļaus fosforam aizplūst no labības lauka.
"Iestrādājot ģipsi augsnē, tas samazina fosfora noteci. Fosfors augsnē atrodas ilgāk un sniedz labumu lauksaimniekam, tai pat laikā ir mazāks risks, ka tas nonāks ūdenstilpēs," norāda LHEI vecākā pētniece Inta Dimanta Deimantoviča.
Šajā pavasarī uz lauksaimniecības zemes veiktais ģipšošanas pētījums notiks dažāda veida augsnēs. Vēlāk pētījuma rezultāti būs pieejami lauksaimniekiem.
"Šis būs unikāls projekts, kurā pētnieki mums pateiks, kuras no tām augsnēm ir piemērotākās ģipšošanai ar lielāko atdevi. Paskatoties ļoti labi redzēsim, ā, šis ir tas lauks, kur ir lielākais efekts," skaidro "Zemnieku saeimas" lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska.
Iecerēts, ka ģipšošanas pētījums reāla lauka apstākļos notiks aprīļa beigās netālu no Liepājas. Līdzīgi pētījumi notiek visās Baltijas jūras apkārtnes zemēs. Tas tiek veikts, lai kopējiem spēkiem veicinātu Baltijas jūras atveseļošanos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
