Latvieši māca sabiedrotos NATO ūdenslīdēju mācībās Liepājā
Baltijas jūrā pie Liepājas šajās dienās notiek NATO militāro ūdenslīdēju mācības. To galvenais mērķis ir pilnveidot karavīru iemaņas nesprāgušās munīcijas atrašanā un neitralizēšanā zem ūdens. Un Baltijas jūra šīm mācībām ir labi piemērota – tās dzelme aizvien glabā daudz un dažāda veida sprādzienbīstamus priekšmetus no Pirmā un Otrā pasaules kara.
Šobrīd ar krasta apsardzes kuģi dodamies jūrā, kur mūs aptuveni trīs kilometru attālumā no krasta jau sagaidīs ūdenslīdēju komanda. Vieta visiem labi zināma – tur aptuveni 6-8 metru dziļumā ir noslīkusi kāda Otrā pasaules kara barža, pilna ar munīciju.
Vraka vietā mūs sagaida četri vīri laivā. Komandā stūrmanis, atbalsta persona, kā arī divi ūdenslīdēji, kuri šodien arī devās dzelmē, lai izceltu vrakā esošos 150 milimetru artilērijas lādiņus.
"Galvenais šodienas uzdevums ir turpināt lasīt sprāgstvielas, artilērijas lādiņus. Tos liek vienā lielā maisā, ar mērķi, lai rīt jau celtu to visu ārā un vestu uz spridzināšanas vietu. Es arī esmu viņus vilcis ārā, viņi ap 100 kilogramiem viens sver, tur diezgan liels darbs ir viņu izkustināt, nolikt tīklā un pēc tam pacelt."
Veicot lādiņu izcelšanu vairāku metru dziļumā, ir daudz apdraudējumu – ne tikai lādiņi paši par sevi, bet arī bīstamas metāla konstrukcijas, uz kurām var savainoties. Turklāt situāciju neuzlabo arī tas, ka Baltijas jūrā ir ļoti apgrūtināta redzamība – nereti ūdenslīdējiem darbs jāveic, redzot ne tālāk par metru.
"Kad zem ūdens esi, tur ir straume, auksts ūdens, slikta redzamība, būtībā tur ir jāstrādā ļoti izaicinošos apstākļos. Arī dziļuma faktors spēlē, jo dziļāk esi, jo mazāk laika var pavadīt uz grunts, tev ir jākomunicē ar savu pārinieku un jāplāno tā visa izcelšana."
Un tieši tāds ir šo mācību mērķis – noslīpēt procesus no priekšmetu atrašanas līdz iznīcināšanas brīdim. Šajās mācībās piedalās ap 50 karavīru, to vidū arī no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un ASV. Un šajos treniņos, tieši Latvijas armijas nirēji ir tie, kuri māca mūsu sabiedrotos.
"Mums ir šis vēsturiskais mantojums no Pirmā un Otrā pasaules kara, šis specifiskais rajons, ir saglabājušies daudzi sprādzienbīstamo objektu, un sabiedrotie viennozīmīgi var no mums mācīties, jo mums tā pieredze ir uzkrāta pietiekami daudz."
Pieredze uzkrāta, jo Baltijas jūra arī vairāk nekā 80 gadu pēc pēdējā kara ir burtiski nosēta ar dažādiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Nirēji saka – darba te būs vēl gadu gadiem: "No Pirmā un Otrā pasaules kara ir ļoti daudz atlieku. Tās gan mētājas pa vienam, ir arī veseli kuģi nogremdēti, uzgājuši uz mīnas un uzspridzināti. Divās daļās viņi stāv, un tur ir munīcija. Tur ir daudz darba, un to nevar prognozēt, jo ik pa laikam skalojas ārā, skalojas ārā piekrastē, vienkārši smiltīs."
Pērn mūsu ūdenslīdēji neitralizēja nepilnus trīs tūkstošus dzelmē atrastus sprādzienbīstamus priekšmetus. Aplēsts gan, ka Baltijas jūra glabā desmitiem tūkstošu dažādu mīnu, artilērijas šāviņu un citu sprāgstvielu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
