VIDEO: Vai dubļu vulkāns? Palšu purvā iemūžina neparastu dabas parādību

Ģeotehniskās izpētes urbums Palšu purvā veidots, lai veiktu ūdens režīma stabilizēšanas darbus purva ekosistēmas atjaunošanai. Urbums veikts oktobra beigās, un tad arī fiksēta šī neierasti spēcīga purva gāzes izplūde.

"Purva gāzes izdalīšanās atsevišķu burbuļu veidā no purva virskārtas ir bieži novērojama parādība, bet tik apjomīga, kā novērota Palšu purvā, ir neparasts gadījums," tā vēsta AS "Latvijas Valsts meži".

Gāzes izplūde uzreiz tika apturēta, aizberot ģeotehniskās izpētes urbumu ar izurbto materiālu. Lai arī izplūde bija spēcīga, briesmas apkārtējai videi un cilvēkiem neradās.

Purva gāze ir metāna un ogļskābās gāzes maisījums. Tā veidojas bezskābekļa apstākļos, pakāpeniski noārdoties organiskajām vielām – purva augu atliekām jeb kūdrai.

💨 Ierīkojot ģeotehniskās izpētes urbumus Palšu purvā, kur @valstsmezi veiks ūdens režīma stabilizēšanas darbus purva ekosistēmas atjaunošanai, oktobra beigās tika fiksēta neierasti spēcīga purva gāzes izplūde.🫧 Purva gāzes izdalīšanās atsevišķu burbuļu veidā ir bieži novērojama… pic.twitter.com/xfl9xuIXsN

— Latvijas valsts meži (@valstsmezi) November 26, 2025

Ģeotehniskās izpētes urbumi tiek ierīkoti, lai iegūtu precīzus datus par kūdras slāņu biezumu purvā. Dati nepieciešami, lai turpmāk plānotu darbus. Konkrētajā vietā iecerēts atjaunot purva ekosistēmu un ierīkot tūrisma taku.

Gāzes izplūdes vietā kūdras slāņa biezums ir 3,7 metri, bet dziļāk ieguļ no ledāja kušanas ūdeņiem izgulsnēta smilts ar grants graudiem.

Citos izpētes urbumos Palšu purva darbu teritorijā minerālgrunti pārsvarā veido mālaini nogulumi. Gāze tajos neuzkrājas, tā skaidro LVM.

Iespējams, gāzes avots bija ar izšķīdušām gāzēm piesātināts purva gruntsūdens, kas plūda smilts nogulumiem, kas labi vada ūdeni. .

Oktobrī sākās pirmie biotehniskie pasākumu Palšu purva ekosistēmas atjaunošanai: lai samazinātu ūdens iztvaikošanu, tika novākta daļa no liekā apauguma.

Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.